Fuksijas ziemošana

Daudziem dārzniekiem, kas dzīvo mērenā klimata joslā, lielākais izaicinājums fuksiju audzēšanā ir to veiksmīga saglabāšana ziemas periodā. Tā kā fuksijas nāk no reģioniem, kur nav sala, tās nepanes zemas temperatūras un mūsu ziemu apstākļos atklātā laukā neizdzīvo. Tomēr ar pareizu sagatavošanos un piemērotu ziemošanas apstākļu nodrošināšanu ir iespējams saglabāt savus lolojumus daudzu gadu garumā, un ar katru gadu tie kļūs tikai lielāki un krāšņāki. Veiksmīga ziemošana ne tikai ietaupa līdzekļus, kas pavasarī būtu jātērē jaunu stādu iegādei, bet arī sniedz lielu gandarījumu, redzot, kā augs pavasarī atkal mostas jaunai dzīvei. Šis raksts detalizēti izklāstīs visus soļus, kas nepieciešami, lai Tavas fuksijas veiksmīgi pārziemotu.

Sagatavošanās ziemas mieram

Sagatavošanās ziemošanai sākas jau vasaras beigās, apmēram augusta vidū. Šajā laikā ir svarīgi pakāpeniski samazināt un beigās pavisam pārtraukt fuksiju mēslošanu. Mēslošana veicina jaunu, sulīgu dzinumu augšanu, kas ir vārgi un nespēj pienācīgi nobriest pirms ziemas. Pārtraucot barības vielu padevi, mēs ļaujam augam koncentrēties uz jau esošo zaru pārkoksnēšanos, kas ir būtiski veiksmīgai ziemošanai. Tāpat pakāpeniski jāsamazina laistīšanas biežums, pielāgojoties vēsākiem laika apstākļiem un mazākam ūdens patēriņam.

Pirms pirmajām nopietnajām rudens salnām fuksijas ir jāpārvieto uz drošu vietu. Nelielas salnas tās var pārdzīvot, bet temperatūras kritums zem nulles var būt liktenīgs. Pirms augu ienešanas ziemošanas telpās, tas ir atbilstoši jāsagatavo. Vispirms noņem visus atlikušos ziedus, ziedpumpurus un sēklu pogaļas. Pēc tam ir nepieciešams veikt spēcīgu apgriešanu, saīsinot visus zarus apmēram par vienu trešdaļu vai pat uz pusi. Tas ne tikai samazinās auga izmēru, padarot to kompaktāku un vieglāk uzglabājamu, bet arī stimulēs spēcīgāku zarošanos pavasarī.

Pēc apgriešanas ir ļoti svarīgi noņemt no auga visas atlikušās lapas. Lai gan tas var šķist drastiski, šis solis ir būtisks, lai novērstu slimību un kaitēkļu pārziemošanu. Uz lapām un to žāklēs var slēpties kaitēkļu oliņas (piemēram, baltblusiņu vai tīklērču) un sēnīšu sporas (piemēram, rūsas vai pelēkās puves). Noņemot lapas, Tu radi tīru un higiēnisku vidi ziemas miera periodam.

Pēdējais sagatavošanās solis ir rūpīga auga pārbaude un profilaktiska apstrāde. Apskati zarus un stumbru, vai uz tiem nav manāmi kādi kaitēkļi vai slimību pazīmes. Lai būtu pilnīgi drošs, ieteicams augu profilaktiski apsmidzināt ar kādu kombinētu insekticīda un fungicīda preparātu. Pēc apstrādes ļauj augam nožūt un tikai tad pārvieto to uz izvēlēto ziemošanas vietu. Pārliecinies, ka augsne podā ir tikai nedaudz mitra, nevis slapja.

Ideāli ziemošanas apstākļi

Ideāla vieta fuksiju ziemošanai ir vēsa, tumša vai pustumša telpa, kur temperatūra stabili turas robežās no +5 līdz +10 grādiem pēc Celsija. Piemērotas vietas varētu būt pagrabs, vēsa garāža, neapkurināma veranda vai kāpņu telpa. Galvenais nosacījums ir, lai temperatūra nenoslīdētu zem nulles. Ja temperatūra būs augstāka par +12 grādiem, fuksija var priekšlaicīgi “pamosties” un sākt dzīt vārgus, izstīdzējušus dzinumus, kas iztērēs tās enerģijas rezerves.

Telpai nav obligāti jābūt pilnīgi tumšai, taču gaisma ziemas miera periodā nav nepieciešama, jo augs ir bez lapām un neveic fotosintēzi. Tumša vieta palīdz uzturēt augu dziļā miera stāvoklī. Ja nav pieejama piemērota tumša telpa, augus var ziemināt arī gaišākā, bet vēsā vietā. Šādā gadījumā ir iespējams, ka augs saglabās dažas lapas un tam būs nepieciešama nedaudz biežāka laistīšana, taču princips paliek tas pats – vēsums un minimāla kopšana.

Ja nav pieejama vēsa telpa, fuksijas var mēģināt pārziemināt arī istabas apstākļos, taču tas ir daudz grūtāk. Šādā gadījumā augs ir jānovieto pēc iespējas gaišākā un vēsākā vietā, piemēram, uz palodzes pie loga, kas nav blakus radiatoriem. Ziemā centrālapkures dēļ gaiss telpās ir ļoti sauss, kas ir nelabvēlīgi fuksijām un veicina kaitēkļu, īpaši tīklērču, savairošanos. Augs būs regulāri jālaista un jārasina, taču tas, visticamāk, nīkuļos un metīs lapas. Šī metode ir ieteicama tikai kā pēdējais variants.

Ir arī alternatīva metode – fuksiju pārziemināšana, ierokot tās dārzā. Šī metode ir piemērota reģioniem ar maigām ziemām, bet to var mēģināt arī bargākos apstākļos ar ļoti rūpīgu segšanu. Augu ar visu podu ierok zemē vai tranšejā, pārber ar biezu kūdras vai sausu lapu slāni un pārklāj ar egļu zariem un agroplēvi. Šī metode ir riskantāka, jo ir grūtāk kontrolēt mitrumu un temperatūru, taču dažiem dārzniekiem tā veiksmīgi izdodas.

Augu kopšana ziemas mēnešos

Ziemas mēnešos, kad fuksijas atrodas miera periodā, tām nepieciešama minimāla uzmanība. Galvenais uzdevums ir periodiski pārbaudīt augsnes mitrumu un neļaut sakņu kamolam pilnībā izžūt. Atkarībā no telpas mitruma un temperatūras, laistīšana var būt nepieciešama reizi 3-6 nedēļās. Laista ļoti uzmanīgi, ar nelielu daudzumu ūdens, tikai tik daudz, lai augsne būtu tikko jūtami mitra. Pārlaistīšana ir lielākais drauds, jo aukstos apstākļos sakņu puve attīstās ļoti ātri.

Apmēram reizi mēnesī ir ieteicams pārbaudīt arī pašu augu stāvokli. Apskati zarus, vai tie nav sākuši sažūt vai, gluži pretēji, pūt. Pārbaudi, vai nav parādījušās kādas slimību pazīmes, piemēram, pelējums. Ja pamani kādus bojātus vai slimus zarus, nekavējoties tos nogriez līdz veselai koksnei. Laba ventilācija ziemošanas telpā var palīdzēt novērst pelējuma veidošanos, tāpēc, ja iespējams, laiku pa laikam nedaudz pavēdini telpu, nepakļaujot augus salam.

Nekādā gadījumā nemēslo fuksijas ziemas miera periodā. Barības vielas tām šajā laikā nav nepieciešamas un var tikai nodarīt ļaunumu, izraisot sāļu uzkrāšanos augsnē un bojājot saknes. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad augs ir pārstādīts un sācis aktīvi augt. Ziemas periods ir domāts atpūtai, un jebkura augšanas stimulācija šajā laikā ir nevēlama un kaitīga.

Esi pacietīgs un neuztraucies, ja augs ziemā izskatās nedzīvs. Ja stumbrs un zari ir stingri un elastīgi, nevis sausi un trausli, tas nozīmē, ka augs ir dzīvs un guļ. Dažkārt uz zariem var parādīties sīki, bāli asniņi, īpaši, ja ziemošanas vieta ir pārāk silta vai gaiša. Šos asnus vislabāk ir nokniebt, jo tie tikai atņem spēku augam. Galvenais ir nodrošināt mieru līdz pat pavasara atnākšanai.

“Modināšana” pavasarī

Fuksiju “modināšana” no ziemas miega parasti notiek februāra beigās vai martā. Šis process ir jāveic pakāpeniski. Pirmkārt, pārnes augus no vēsās ziemošanas telpas uz gaišāku un nedaudz siltāku vietu, piemēram, uz gaišas palodzes. Temperatūrai vajadzētu būt apmēram 15-18 grādiem. Šajā posmā var nedaudz palielināt laistīšanas biežumu, lai pamodinātu sakņu sistēmu, bet joprojām jāuzmanās no pārlaistīšanas.

Pēc tam, kad augs ir pāris nedēļas atradies jaunajos apstākļos, ir laiks to pārstādīt. Izņem augu no vecā poda un uzmanīgi notrati veco augsni no saknēm. Apskati sakņu sistēmu – nogriez visas sausās, tumšās vai bojātās saknes, atstājot tikai veselās un dzīvās. Pēc sakņu apgriešanas ir nepieciešams veikt arī galīgo zaru apgriešanu, veidojot vēlamo krūma formu un saīsinot zarus vēl par kādu trešdaļu, lai stimulētu spēcīgu jauno dzinumu augšanu.

Pārstādi fuksiju svaigā, barības vielām bagātā substrātā. Izvēlies podu, kas ir tāda paša izmēra vai tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo, atkarībā no sakņu sistēmas lieluma. Pēc pārstādīšanas augu kārtīgi aplaisti un novieto atpakaļ gaišā vietā. Lai veicinātu jaunu dzinumu augšanu un paaugstinātu gaisa mitrumu, vari regulāri apsmidzināt zarus ar siltu ūdeni. Drīz vien lapu pumpuri sāks piebriest un parādīsies pirmās zaļās lapiņas.

Kad jaunie dzinumi ir parādījušies un sākuši augt, vari sākt augu mēslot ar vāju, sabalansētu mēslojuma šķīdumu. Sākotnēji mēslo reizi divās nedēļās, pakāpeniski palielinot koncentrāciju un biežumu, augam kļūstot lielākam. Ārā, pastāvīgā vietā, fuksijas var iznest tikai tad, kad salnu draudi ir pilnībā garām. Pirms tam augs ir pakāpeniski jāpieradina pie āra apstākļiem, katru dienu uz dažām stundām iznesot to ārā un pasargājot no tiešiem saules stariem un spēcīga vēja.