Fuksijas gaismas prasības

Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir viens no kritiskākajiem faktoriem, lai izaudzētu veselīgu un bagātīgi ziedošu fuksiju. Šo augu dzimtene ir Centrālamerikas un Dienvidamerikas kalnu meži, kur tie aug kā pameža augi zem lielāku koku lapotnes. Šī dabiskā vide ir noteikusi to specifiskās prasības pret gaismu – tām ir nepieciešams spilgts, bet izkliedēts apgaismojums, un tās ir jāpasargā no intensīvas, tiešas saules gaismas, īpaši dienas vidū. Nepareizs apgaismojums, vai tas būtu pārāk maz vai pārāk daudz, var izraisīt dažādas problēmas, sākot ar vāju ziedēšanu un beidzot ar lapu apdegumiem un auga nīkuļošanu. Izpratne par fuksiju gaismas vajadzībām ir pamats, lai atrastu ideālo vietu savam augam dārzā vai uz balkona.

Optimālais apgaismojums

Fuksijām vislabāk piemērota vieta, kur tās saņem vairākas stundas rīta saules, bet pēcpusdienā atrodas daļējā ēnā vai pilnīgā noēnojumā. Rīta saule nav tik intensīva un karsta, tā veicina ziedpumpuru veidošanos, neapdedzinot lapas. Austrumu puses balkons, terase vai dārza daļa ir gandrīz ideāla vieta fuksijām. Arī vieta, kur gaisma tiek filtrēta caur koku lapotni, radot mozaīkveida ēnojumu, ir ļoti labvēlīga šiem augiem.

Pilnīga ēna fuksijām nav vēlama. Lai gan augs var izdzīvot dziļā ēnā, tas, visticamāk, neziedēs vai ziedēs ļoti vāji. Gaisma ir nepieciešama fotosintēzei, kas nodrošina augam enerģiju ziedu veidošanai. Ja fuksijai trūkst gaismas, tā augs izstīdzējusi, ar gariem starpposmiem starp lapām, un lapas būs tumši zaļas, bet ziedu nebūs. Tāpēc ir jāmeklē līdzsvars starp aizsardzību no karstās saules un pietiekamu gaismas daudzumu.

Viens no labākajiem indikatoriem, vai augs saņem pietiekami daudz gaismas, ir tā ziedēšana. Ja Tava fuksija ir veselīga, bet nezied, visticamāk, tai trūkst gaismas. Mēģini pārvietot to uz nedaudz gaišāku vietu, bet uzmanies no pēcpusdienas saules. Ja audzē fuksijas podos vai iekarināmos grozos, Tev ir priekšrocība, jo vari eksperimentēt un pārvietot augu, līdz atrodi tam vispiemērotāko vietu savā dārzā.

Dažādām fuksiju šķirnēm var būt nedaudz atšķirīgas prasības pret gaismu. Ir šķirnes, kas ir nedaudz tolerantākas pret sauli, īpaši tās, kurām ir tumšāki ziedi un lapas. Savukārt šķirnes ar gaišiem, pasteļtoņu ziediem (baltiem, rozā, lavandas krāsas) un gaišākām lapām parasti ir jutīgākas un prasa vairāk ēnas. Pērkot jaunu šķirni, vienmēr ir vērts painteresēties par tās specifiskajām gaismas prasībām.

Tiešu saules staru ietekme

Tieša, karsta pēcpusdienas saule ir viens no lielākajiem fuksiju ienaidniekiem. Intensīvie saules stari var ātri apdedzināt maigās lapas, radot uz tām neglītus brūnus vai baltus plankumus. Turklāt spēcīgā saulē augs zaudē daudz mitruma caur lapām, kas var novest pie straujas vīšanas, pat ja augsne podā ir mitra. Šāds stress ievērojami novājina augu un var izraisīt ziedpumpuru un ziedu biršanu.

Ja fuksija tiek pakļauta pārāk lielai saulei, tās lapas var kļūt sārtas vai sarkanīgas. Lai gan neliels sārtums var būt normāla reakcija uz spilgtu gaismu, izteikts apsārtums kopā ar apdegušiem plankumiem liecina par pārāk lielu gaismas intensitāti. Šādā gadījumā augs nekavējoties jāpārvieto uz ēnaināku vietu. Ja pārvietošana nav iespējama, jānodrošina mākslīgs ēnojums, izmantojot ēnošanas tīklus vai citus augus.

Ir svarīgi atcerēties, ka saule ietekmē ne tikai auga virszemes daļu, bet arī sakņu sistēmu. Tumšas krāsas plastmasas podi saulē var ļoti sakarst, burtiski “izcepot” auga saknes. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc fuksijas labāk turēt ēnainākā vietā. Ja saulaina vieta ir neizbēgama, ieteicams izmantot gaišas krāsas podus vai ievietot plastmasas podu lielākā, dekoratīvā keramikas podā, kas pasargās saknes no pārkaršanas.

Lai gan fuksijas nemīl tiešu sauli, tām ir nepieciešams daudz gaismas. Šķietamā pretruna ir viegli atrisināma, saprotot atšķirību starp gaismas daudzumu (intensitāti) un tiešiem saules stariem. Fuksijai ir nepieciešama spilgta, bet izkliedēta gaisma, kāda ir, piemēram, zem liela koka lapotnes vai pie ziemeļu puses loga. Šādos apstākļos augs saņem pietiekami daudz gaismas enerģijas fotosintēzei, bet tiek pasargāts no saules apdegumiem.

Pielāgošanās dažādiem gaismas apstākļiem

Ja esi spiests audzēt fuksiju ne gluži ideālos gaismas apstākļos, ir daži paņēmieni, kā palīdzēt tai pielāgoties. Ja vieta ir saulaināka, nekā vēlams, ir īpaši svarīgi nodrošināt augam pastāvīgu un pietiekamu mitrumu gan augsnē, gan gaisā. Biežāka laistīšana un regulāra lapu apsmidzināšana agrās rīta stundās var palīdzēt augam labāk pārciest karstumu. Tomēr šie pasākumi tikai daļēji kompensē nepiemērotu atrašanās vietu.

Pakāpeniska aklimatizācija ir ļoti svarīga, ja maini auga atrašanās vietu. Ja pārvieto fuksiju no ēnainākas uz gaišāku vietu, dari to pakāpeniski, katru dienu nedaudz palielinot laiku, ko augs pavada jaunajā vietā. Tas ļaus lapām pielāgoties lielākai gaismas intensitātei un samazinās apdegumu risku. Tāpat rīkojies pavasarī, iznesot pārziemojušo augu ārā no telpām – sāc ar pilnīgu ēnu un pakāpeniski pieradini pie spilgtākas gaismas.

Ja audzē fuksijas telpās, vislabākā vieta būs pie austrumu, rietumu vai ziemeļu puses loga. Dienvidu puses logs parasti ir pārāk saulains un karsts, ja vien to neaizēno aizkari vai žalūzijas. Ja Tev ir tikai dienvidu puses logs, novieto augu nedaudz tālāk no stikla, lai tas saņemtu spilgtu, bet ne tiešu gaismu. Regulāri pagriez podu, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu apgaismojumu un tas augtu simetriski.

Ziemas periodā, kad dabiskā apgaismojuma ir maz, fuksijām, kas tiek zieminātas istabas apstākļos, var būt nepieciešams papildu apgaismojums. Speciālās augu lampas jeb fitolampas var palīdzēt nodrošināt nepieciešamo gaismas spektru un intensitāti, lai augs saglabātu veselīgu izskatu un neizstīdzētu. Nodrošinot apgaismojumu 12-14 stundas diennaktī, Tu vari palīdzēt fuksijai sekmīgi pārziemot pat nepietiekama dabiskā apgaismojuma apstākļos.