Forsīcijas stādīšana un pavairošana

Forsīcijas stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas paver iespēju ikvienam dārzniekam savā dārzā ienest agrīna pavasara saulaino noskaņu. Šis izturīgais un ātraudzīgais krūms ir pateicīgs augs, kas neprasa pārmērīgi sarežģītu aprūpi, ja vien sākotnēji tam tiek nodrošināti piemēroti augšanas apstākļi. Pareiza stāda izvēle, atbilstošas vietas sagatavošana un pareizs stādīšanas dziļums ir galvenie priekšnoteikumi, lai jaunais augs veiksmīgi ieaugtos un turpmākajos gados priecētu ar bagātīgu ziedēšanu. Tāpat forsīcijas ir viegli pavairojamas, ļaujot ar nelieliem ieguldījumiem paplašināt savus stādījumus vai dalīties ar šo krāšņo augu ar draugiem un kaimiņiem. Šajā rakstā detalizēti aplūkosim, kā pareizi iestādīt forsīciju un kādas ir efektīvākās tās pavairošanas metodes.

Stādot forsīciju, pirmais solis ir piemērotas vietas izvēle dārzā. Vislabākā vieta būs saulaina un no stipriem vējiem pasargāta. Lai gan forsīcija var augt arī daļējā ēnā, tās ziedēšana būs daudz krāšņāka, ja tā saņems vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Augsnei jābūt labi drenētai, jo forsīcijai nepatīk stāvošs ūdens, kas var izraisīt sakņu puvi. Pirms stādīšanas ieteicams sagatavot stādāmo bedri, kas ir aptuveni divas reizes platāka par stāda sakņu kamolu un tikpat dziļa.

Stādīšanas process ir jāveic rūpīgi. Izņemiet stādu no konteinera, uzmanīgi atbrīvojot sapinušās saknes, ja tas nepieciešams. Ievietojiet stādu bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšpuse būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Neiestādiet krūmu pārāk dziļi, jo tas var kavēt tā augšanu. Aizpildiet bedri ar iepriekš sagatavoto augsnes maisījumu, kas var būt uzlabots ar kompostu vai citām organiskām vielām. Pēc aizbēršanas viegli noblietējiet augsni ap stādu un kārtīgi aplaistiet, lai nodrošinātu labu sakņu kontaktu ar augsni.

Pēc iestādīšanas jaunajam krūmam ir nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši pirmajā augšanas sezonā, kamēr tas pilnībā ieaugas. Pārbaudiet augsnes mitrumu regulāri un laistiet, kad augsnes virskārta ir sausa. Mulčēšana ap stāda pamatni ar mizu mulču vai kompostu palīdzēs saglabāt mitrumu, nomākt nezāļu augšanu un aizsargāt saknes no temperatūras svārstībām. Pirmos gadus pēc iestādīšanas forsīcijai nav nepieciešama spēcīga apgriešana, ļaujiet tai brīvi augt un veidot dabisku formu.

Labākais laiks forsīciju stādīšanai ir pavasaris, pēc pēdējām salnām, vai rudens, vismaz mēnesi pirms pastāvīga sala iestāšanās. Pavasara stādīšana ļauj augam visu sezonu veltīt ieaugšanai un nostiprināšanai pirms ziemas. Rudens stādīšana arī ir ļoti efektīva, jo augsne vēl ir silta, kas veicina sakņu attīstību, un pavasarī augs var sākt augt ar jaunu sparu. Izvairieties stādīt forsīciju vasaras karstumā, jo tas radīs papildu stresu jaunajam stādam.

Stādīšanas laika izvēle

Optimāla stādīšanas laika izvēle ir viens no kritiskajiem faktoriem, kas nodrošina forsīcijas veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Vislabvēlīgākais periods šī krūma stādīšanai ir agrs pavasaris vai rudens. Stādot pavasarī, to vajadzētu darīt pēc tam, kad augsne ir pietiekami atkususi un iesilusi, un vairs nedraud spēcīgas nakts salnas. Šajā laikā iestādīts krūms varēs izmantot visu augšanas sezonu, lai attīstītu spēcīgu sakņu sistēmu un labi sagatavotos pirmajai ziemai. Pavasara stādījumiem ir nepieciešama regulāra laistīšana visas vasaras garumā.

Rudens stādīšana ir tikpat laba, un daudzi dārznieki to pat uzskata par labāku variantu. Vislabākais laiks rudens stādīšanai ir no septembra vidus līdz oktobra vidum, atkarībā no reģiona klimatiskajiem apstākļiem. Šajā periodā augsne vēl ir silta no vasaras, kas veicina ātru sakņu veidošanos, bet gaisa temperatūra jau ir mērenāka, samazinot auga stresu un ūdens iztvaikošanu. Svarīgi ir pabeigt stādīšanu vismaz četras līdz sešas nedēļas pirms zemes sasalšanas, lai augam būtu pietiekami daudz laika ieaugties.

Izvēloties starp pavasara un rudens stādīšanu, jāņem vērā arī stādu pieejamība un kvalitāte. Pavasarī stādaudzētavās parasti ir visplašākā šķirņu izvēle. Tomēr rudenī bieži vien var iegādāties stādus par izdevīgākām cenām, jo audzētavas izpārdod sezonas atlikumus. Neatkarīgi no stādīšanas laika, vienmēr izvēlieties veselīgu, spēcīgu stādu ar labi attīstītu sakņu sistēmu un bez redzamām slimību vai kaitēkļu pazīmēm.

Ir svarīgi izvairīties no forsīciju stādīšanas vasaras vidū, īpaši karstā un sausā laikā. Augstā temperatūra un intensīvā saule rada milzīgu stresu tikko iestādītam augam, kas cenšas vienlaikus attīstīt saknes un uzturēt lapotni. Šādos apstākļos augam būs nepieciešama ļoti intensīva un regulāra laistīšana, un pat ar vislabāko kopšanu ieaugšanās risks ir daudz augstāks. Ja tomēr esat spiesti stādīt vasarā, izvēlieties apmākušos dienu un nodrošiniet augam daļēju noēnojumu pirmajās nedēļās pēc iestādīšanas.

Pavairošana ar spraudeņiem

Forsīciju pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām un efektīvākajām metodēm, kas ļauj iegūt jaunus augus, kas ir identiski mātesaugam. Šo metodi var veikt, izmantojot gan zaļos, gan koksnainos spraudeņus. Zaļos spraudeņus iegūst vasaras sākumā, parasti jūnijā, kad jaunie dzinumi ir jau nedaudz pārkoksnējušies, bet vēl ir elastīgi. Izvēlieties veselīgu, spēcīgu dzinumu un nogrieziet aptuveni 10-15 centimetrus garu galotnes daļu tieši zem lapu mezgla.

Pēc spraudeņa nogriešanas no tā apakšējās daļas noņemiet lapas, atstājot tikai divus līdz četrus lapu pārus augšpusē. Lai veicinātu sakņu veidošanos, spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā, lai gan forsīcijas apsakņojas salīdzinoši viegli arī bez tā. Sagatavotos spraudeņus spraudiet mitrā, vieglā substrātā, piemēram, kūdras un smilšu maisījumā, apmēram 3-5 centimetru dziļumā. Pēc tam podiņu ar spraudeni pārklājiet ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu.

Spraudeņi jānovieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri pārbaudiet substrāta mitrumu un vēdiniet spraudeni, lai novērstu pelējuma veidošanos. Jauni dzinumi un saknes parasti parādās 4-8 nedēļu laikā. Kad spraudenis ir labi apsakņojies un sācis aktīvi augt, to var pārstādīt lielākā podā vai, ja laika apstākļi atļauj, izstādīt dārzā iepriekš sagatavotā vietā. Pirmajā ziemā jaunos augus ieteicams piesegt, lai pasargātu tos no sala.

Pavairošanu ar koksnainajiem spraudeņiem veic miera periodā, no vēla rudens līdz agram pavasarim. Šajā gadījumā no viengadīgiem, labi nobriedušiem dzinumiem nogriež apmēram 20-30 centimetrus garus spraudeņus. Tos var uzglabāt vēsā, mitrā vietā (piemēram, ieraktus smiltīs pagrabā) līdz pavasarim vai arī uzreiz spraust zemē atklātā laukā, ja augsne nav sasalusi. Koksnainie spraudeņi apsakņojas lēnāk, bet šī metode ir ļoti vienkārša un prasa minimālu aprūpi. Pavasarī, iestājoties siltam laikam, spraudeņi sāks dzīt lapas un veidot saknes.

Pavairošana ar noliekšņiem

Pavairošana ar noliekšņiem ir vēl viena ļoti vienkārša un dabiska forsīciju pavairošanas metode, kas ir īpaši piemērota iesācējiem, jo tai ir ļoti augsts veiksmes procents. Šī metode būtībā atdarina dabisku procesu, kurā krūma zars, saskaroties ar zemi, sāk veidot saknes. Vislabākais laiks šīs metodes pielietošanai ir pavasaris vai vasaras sākums, kad zari ir elastīgi un augšanas procesi ir visaktīvākie. Izvēlieties garu, veselīgu un lokanu zaru, kas aug tuvu krūma pamatnei.

Nolieciet izvēlēto zaru pie zemes un atrodiet vietu, kur lapu mezgls (vieta, kur pie zara piestiprinās lapas) saskaras ar augsni. Šajā vietā ar asu nazi varat veikt nelielu iegriezumu zara apakšpusē, kas stimulēs sakņu veidošanos, taču tas nav obligāti. Izrociet nelielu, apmēram 10 centimetrus dziļu bedrīti un ielieciet tajā zara vidusdaļu, kur atrodas lapu mezgls. Piestipriniet zaru pie zemes ar metāla skavu vai vienkārši uzliekot tam virsū akmeni, lai tas neizkustētos.

Pēc zara piestiprināšanas apberiet to ar auglīgu augsni, atstājot zara galotni virs zemes. Zara galotni ieteicams nedaudz saīsināt, lai veicinātu enerģijas novirzīšanu uz sakņu veidošanos. Uzturiet augsni ap noliekteni pastāvīgi mitru visas sezonas garumā. Laistīšana ir īpaši svarīga sausos periodos. Saknes parasti izveidojas dažu mēnešu laikā, bet vislabāk ir atstāt noliekteni pie mātesauga līdz nākamajam pavasarim, lai tas paspētu izveidot spēcīgu un patstāvīgu sakņu sistēmu.

Nākamajā pavasarī uzmanīgi pārbaudiet, vai noliektenis ir apsakņojies. To var izdarīt, viegli pavelkot aiz zara – ja jūtama pretestība, tas nozīmē, ka saknes ir izveidojušās. Kad esat pārliecinājušies par veiksmīgu apsakņošanos, jauno stādu ar asām dārza šķērēm var atdalīt no mātesauga. Pēc atdalīšanas jauno forsīcijas stādu var uzmanīgi izrakt un pārstādīt uz jaunu, pastāvīgu vietu dārzā. Šī metode nodrošina ļoti spēcīgus un veselīgus jaunos augus.

_{📷  Flickr / Szerző: Maja Dumat / Licence: CC BY 2.0}