Forsīcijas slimības un kaitēkļi

Forsīcija ir plaši pazīstama kā viens no izturīgākajiem un vieglāk audzējamiem dekoratīvajiem krūmiem, kas reti cieš no nopietnām slimībām vai kaitēkļu uzbrukumiem. Tās robustā daba un spēja pielāgoties dažādiem apstākļiem padara to par iecienītu izvēli gan pieredzējušu dārznieku, gan iesācēju vidū. Tomēr, kā jebkurš dzīvs organisms, arī forsīcija nav pilnībā pasargāta no problēmām. Nepareizi audzēšanas apstākļi, piemēram, pārmērīgs mitrums, slikta gaisa cirkulācija vai barības vielu trūkums, var novājināt augu un padarīt to uzņēmīgāku pret dažādiem patogēniem un kaitēkļiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu forsīcijas veselību un dekorativitāti gadu no gada.

Viena no retajām, bet iespējamām problēmām, kas var skart forsīcijas, ir sēnīšu izraisītas slimības. Tās parasti attīstās mitros un siltos laika apstākļos, īpaši, ja krūms ir pārāk blīvs un tajā ir slikta gaisa cirkulācija. Viena no šādām slimībām ir zaru vēzis vai galotņu kalšana, ko izraisa sēne Phomopsis. Tā izpaužas kā pēkšņa atsevišķu zaru vai to galotņu novīšana un atmiršana. Bojātajos zaros var novērot tumšākus, iegrimušus plankumus. Lai cīnītos ar šo slimību, ir svarīgi nekavējoties izgriezt un iznīcināt visus inficētos zarus, veicot griezumu veselajā koksnes daļā.

Cita sēnīšu slimība, kas var parādīties uz forsīciju lapām, ir lapu plankumainība. Tā izpaužas kā dažāda izmēra un formas tumši plankumi uz lapām, kas laika gaitā var saplūst, izraisot lapu dzeltēšanu un priekšlaicīgu nobiršanu. Lai gan šī slimība parasti nenodara būtisku kaitējumu krūma kopējai veselībai, tā samazina tā dekorativitāti. Lai ierobežotu slimības izplatību, rudenī ir svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās lapas, jo tajās pārziemo sēnītes sporas. Nopietnas infekcijas gadījumā var apsvērt fungicīdu lietošanu.

Kaitēkļu vidū forsīcijas nav īpaši iecienīts augs. Tomēr reizēm uz tām var apmesties laputis, īpaši uz jaunajiem, sulīgajiem dzinumiem. Laputis barojas ar augu sulu, kas var izraisīt lapu deformāciju un augšanas palēnināšanos. Tās arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medus rasu, uz kuras var attīstīties melnā kvēpsarma. Nelielu laputu invāziju var kontrolēt, noskalojot tās ar spēcīgu ūdens strūklu vai apsmidzinot ar zaļo ziepju šķīdumu. Smagākos gadījumos var lietot piemērotus insekticīdus.

Lai novērstu slimību un kaitēkļu rašanos, vissvarīgākā ir profilakse. Nodrošiniet forsīcijai pareizus augšanas apstākļus: saulainu vietu, labi drenētu augsni un pietiekamu telpu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju. Regulāra un pareiza krūma apgriešana, izgriežot vecos, vājos un slimību skartos zarus, ne tikai veicina ziedēšanu, bet arī uzlabo krūma vispārējo veselību. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts krūms spēj daudz labāk pretoties jebkādām slimībām un kaitēkļiem.

Sēnīšu slimības

Lai gan forsīcijas tiek uzskatītas par izturīgiem krūmiem, tās nav pilnībā imūnas pret sēnīšu slimībām, kas var attīstīties īpaši nelabvēlīgos apstākļos. Viena no biežāk sastopamajām problēmām ir zaru galotņu kalšana. Šī slimība parasti izpaužas pavasarī, kad jaunie dzinumi pēkšņi novīst un nomelnē, it kā būtu apsaluši. Infekcija var izplatīties tālāk pa zaru, izraisot tā atmiršanu. Lai ierobežotu slimības izplatību, ir svarīgi nekavējoties nogriezt un sadedzināt visus inficētos zarus, veicot griezumu krietni zem redzamās bojājuma vietas, veselajā koksnē.

Lapu plankumainība ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var skart forsīcijas, īpaši lietainās vasarās. Uz lapām parādās neregulāri brūni vai melni plankumi, kas var palielināties un saplūst. Stipras infekcijas gadījumā lapas var dzeltēt un priekšlaicīgi nobirt, kas novājina krūmu. Cīņai ar lapu plankumainību galvenais ir profilakse: rudenī jāsavāc un jāiznīcina visas nobirušās lapas, lai samazinātu infekcijas avotu nākamajam gadam. Gaisa cirkulācijas uzlabošana, retinot krūma vainagu, arī palīdz samazināt risku.

Reizēm forsīcijas var ciest no sakņu puves, ko izraisa augsnē dzīvojošas sēnes. Šī problēma gandrīz vienmēr ir saistīta ar nepiemērotiem augšanas apstākļiem, proti, slikti drenētu, pārāk smagu un pastāvīgi mitru augsni. Simptomi ir augšanas palēnināšanās, lapu dzeltēšana, zaru nokalšana un vispārēja krūma nīkuļošana. Diemžēl sakņu puvi ir ļoti grūti ārstēt, un bieži vien augu neizdodas glābt. Tāpēc vissvarīgākais ir profilakse – forsīcijas stādīšana tikai labi drenētā augsnē.

Vēl viena slimība, kas, lai arī reti, bet var skart forsīcijas, ir neīstā miltrasa. Tā atšķiras no īstās miltrasas ar to, ka pelēcīgais vai violetais apsarmojums veidojas lapu apakšpusē, kamēr augšpusē parādās dzeltenīgi plankumi. Slimība attīstās vēsā un mitrā laikā. Līdzīgi kā ar citām sēnīšu slimībām, galvenie kontroles pasākumi ir inficēto daļu noņemšana, labas gaisa cirkulācijas nodrošināšana un, ja nepieciešams, fungicīdu lietošana.

Kaitēkļi un to kontrole

Forsīcijas ir diezgan izturīgas pret kaitēkļiem, un nopietnas invāzijas notiek reti. Tomēr dažkārt tām var uzbrukt daži izplatīti dārza kaitēkļi. Visbiežāk uz jaunajiem dzinumiem un lapām var novērot laputis. Šie mazie, parasti zaļie vai melnie kukaiņi barojas ar augu sulu, kas var izraisīt lapu čokurošanos un dzinumu galotņu deformāciju. Laputis arī izdala lipīgu vielu, kas veicina kvēpsēdes attīstību. Cīņai ar laputīm var izmantot dabiskus līdzekļus, piemēram, mārītes, vai apsmidzināt krūmu ar ūdens un ziepju šķīdumu.

Reizēm forsīcijas var apdraudēt bruņutis. Tās ir mazi, nekustīgi kukaiņi, kas pieķeras pie zariem un stumbra, izskatoties kā mazi vairodziņi. Bruņutis, līdzīgi kā laputis, sūc augu sulu, novājinot krūmu. Stipras invāzijas gadījumā zari var sākt kalst. Cīņa ar bruņutīm ir sarežģītāka to aizsargājošā vaska slāņa dēļ. Agrā pavasarī, pirms lapu plaukšanas, krūmu var apsmidzināt ar eļļas emulsiju, kas nosmacē pārziemojušos kaitēkļus. Vēlāk sezonā var izmantot sistēmas iedarbības insekticīdus.

Ļoti reti uz forsīcijām var parādīties tīklērces, īpaši karstā un sausā laikā. Šie sīkie zirnekļveidīgie kaitēkļi ir grūti saskatāmi ar neapbruņotu aci, bet to klātbūtni nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un lapu augšpusē redzami sīki, dzelteni punktiņi. Tīklērces sūc šūnu sulu, un stipras invāzijas rezultātā lapas kļūst dzeltenas vai bronzas krāsā un nobirst. Lai ierobežotu tīklērču izplatību, svarīgi ir regulāri mitrināt gaisu ap augu, apsmidzinot to ar ūdeni. Ja nepieciešams, var lietot specifiskus akaricīdus.

Kopumā, labākā kaitēkļu kontroles metode ir veselīga un spēcīga auga uzturēšana. Kaitēkļi biežāk uzbrūk novājinātiem, stresā esošiem augiem. Tādēļ nodrošiniet forsīcijai optimālus augšanas apstākļus – pietiekami daudz saules, labu drenāžu un sabalansētu barības vielu daudzumu. Regulāri pārbaudiet savus augus, lai laicīgi pamanītu pirmās kaitēkļu parādīšanās pazīmes. Jo ātrāk problēma tiek atklāta, jo vieglāk to ir atrisināt, bieži vien iztiekot bez ķīmisko preparātu lietošanas.

Fizioloģiskās problēmas

Papildus slimībām un kaitēkļiem forsīcijas var ciest arī no dažādām fizioloģiskām problēmām, kas parasti ir saistītas ar nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem vai nepareizu kopšanu. Viena no biežākajām sūdzībām ir vāja vai iztrūkstoša ziedēšana. Visbiežākais iemesls tam ir nepareiza apgriešana. Ja krūms tiek apgriezts vasaras beigās vai rudenī, tiek nogriezti dzinumi, uz kuriem jau ir izveidojušies nākamā gada ziedpumpuri. Forsīcijas vienmēr jāapgriež uzreiz pēc noziedēšanas.

Vēl viens iemesls vājai ziedēšanai var būt nepietiekams apgaismojums. Forsīcijas ir saulmīļi, un tām nepieciešamas vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā, lai bagātīgi ziedētu. Ēnainā vietā augošs krūms veidos garus, vājus zarus un ziedēs ļoti skopi. Arī pārmērīga mēslošana ar slāpekli var būt problēma – tā veicina sulīgu lapu un zaru augšanu, bet nomāc ziedpumpuru veidošanos. Tā vietā jālieto mēslojums ar augstāku fosfora un kālija saturu.

Ziemas sala bojājumi ir vēl viena izplatīta problēma, īpaši mazāk salcietīgām šķirnēm un reģionos ar bargām ziemām. Ziedpumpuri, kas veidojas uz zariem jau rudenī, var apsalt, ja temperatūra nokrītas pārāk zemu. Rezultātā pavasarī krūms zied tikai apakšējā daļā, kas bija pasargāta ar sniega segu. Lai no tā izvairītos, ieteicams izvēlēties reģionam piemērotas, salcietīgas šķirnes un stādīt forsīcijas no aukstiem ziemas vējiem pasargātās vietās.

Dažkārt var novērot lapu dzeltēšanu, kas nav saistīta ar slimībām. Ja dzeltē vecākās, apakšējās lapas, tas var būt dabisks process. Tomēr, ja dzeltē jaunās lapas, tas var liecināt par barības vielu trūkumu, piemēram, dzelzs hlorozi, kas bieži rodas pārāk sārmainā augsnē. Cits iemesls var būt pārmērīgs mitrums vai, tieši otrādi, ilgstošs sausums. Lai noteiktu cēloni, rūpīgi jāizvērtē augšanas apstākļi – augsnes mitrums, skābums un mēslošanas režīms.

Profilakse un veselīga auga uzturēšana

Labākā stratēģija cīņā ar jebkādām forsīcijas slimībām un kaitēkļiem ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts krūms ir daudz izturīgāks un spēj pats pretoties lielākajai daļai problēmu. Viss sākas ar pareizu stādīšanas vietas izvēli. Nodrošiniet forsīcijai saulainu vietu ar labi drenētu augsni. Izvairieties no zemām, mitrām vietām, kur uzkrājas aukstais gaiss un ūdens, jo tas rada ideālus apstākļus sēnīšu slimību attīstībai.

Pareiza apgriešana ir būtiska ne tikai bagātīgai ziedēšanai, bet arī krūma veselībai. Katru gadu pēc noziedēšanas izgrieziet visus vājos, bojātos, slimību skartos un krusteniski augošos zarus. Krūma retināšana nodrošina labu gaisa cirkulāciju vainaga iekšienē, kas palīdz lapām ātri nožūt pēc lietus un samazina sēnīšu infekciju risku. Visi griezuma rīki pirms lietošanas ir jādezinficē, lai nepārnestu slimības no viena auga uz otru.

Sanitārā tīrība dārzā ir vēl viens svarīgs profilakses pasākums. Rudenī savāciet un iznīciniet visas nobirušās lapas ap forsīcijas krūmu. Daudzu slimību ierosinātāji un dažu kaitēkļu oliņas pārziemo tieši kritušajās lapās. Regulāri apsekojiet savus augus visas sezonas garumā. Jo ātrāk pamanīsiet kādu problēmu – vai tie būtu plankumi uz lapām vai pirmie kaitēkļi –, jo vieglāk būs ar to tikt galā, pirms tā kļuvusi par nopietnu invāziju.

Sabalansēta pieeja laistīšanai un mēslošanai arī veicina auga veselību. Nepārlaistiet krūmu, bet nodrošiniet pietiekamu mitrumu sausuma periodos. Izvairieties no pārmēslošanas, īpaši ar slāpekli. Stiprinot auga dabisko imunitāti ar pareizu kopšanu, jūs varat izvairīties no nepieciešamības lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, tādējādi veidojot veselīgāku un videi draudzīgāku dārzu.

_{📷  Flickr / Szerző: Maja Dumat / Licence: CC BY 2.0}