Dāliju ziemošana

Dālijas, kas ir cēlušās no siltā Meksikas klimata, nav salcietīgas un nespēj pārziemot Latvijas apstākļos atklātā laukā. Tādēļ katru rudeni, pēc pirmajām nopietnajām salnām, dāliju gumus ir nepieciešams izrakt un pareizi sagatavot uzglabāšanai ziemas periodā. Šis process ir viens no atbildīgākajiem dāliju audzēšanas cikla posmiem, jo no tā, cik veiksmīgi gumi pārziemos, ir atkarīga nākamā gada ziedēšanas kvalitāte. Pareiza ziemošanas organizēšana prasa zināšanas par optimālo laiku gumu izrakšanai, to pareizu apstrādi, kā arī piemērotu uzglabāšanas apstākļu nodrošināšanu. Rūpīga pieeja šim darbam ļaus saglabāt vērtīgās šķirnes un katru pavasari atsākt dāliju audzēšanu no jauna, neieguldot līdzekļus jauna stādāmā materiāla iegādē.

Optimālais laiks dāliju gumu izrakšanai ir pēc pirmās spēcīgās rudens salnas, kad auga virszemes daļa ir nosalusi un kļuvusi melna. Šī salna ir signāls, ka veģetācijas periods ir beidzies un augs ir gatavs miera periodam. Pēc salnas ieteicams nogaidīt vēl dažas dienas vai pat nedēļu, lai gumos varētu uzkrāties pēdējās barības vielu rezerves. Tomēr nevajadzētu arī pārāk ilgi kavēties, it īpaši, ja tiek prognozēts ilgstošs lietus periods, kas var veicināt gumu pūšanu augsnē. Pirms izrakšanas stublāji jānogriež, atstājot aptuveni 10–15 cm garus celmiņus, kas atvieglos gumu pacelšanu un marķēšanu.

Gumu izrakšana ir jāveic ļoti uzmanīgi, lai tos netraumētu. Vislabākais instruments šim darbam ir dārza dakšas. Tās jādur zemē pietiekami lielā attālumā no stublāja pamatnes, parasti 20–30 cm rādiusā, lai nesadurtu vai nepārgrieztu trauslos gumus. Augsne visapkārt gumam tiek uzmanīgi irdināta, un pēc tam, viegli paceļot ar dakšām, viss gumu cers tiek izcelts no zemes. Ir svarīgi necelt ceru, turot aiz stublāja atliekām, jo tas var nolūzt, sabojājot savienojuma vietu ar gumiem, kur atrodas nākamā gada augšanas pumpuri.

Pēc izcelšanas no gumiem uzmanīgi jānotīra liekā zeme. To var darīt ar rokām vai koka irbulīti. Nav ieteicams sist ceru pret cietu virsmu, lai nobērtu zemi, jo tas var viegli sabojāt gumus. Daži dārznieki izvēlas gumus nomazgāt ar ūdens strūklu, kas ļauj labāk saskatīt bojājumus un slimību pazīmes. Ja izvēlaties šo metodi, ir ļoti svarīgi pēc tam nodrošināt gumu pilnīgu nožūšanu pirms to novietošanas uzglabāšanai.

Kad gumi ir notīrīti, tiem jāļauj apžūt. Šim nolūkam tos uz vairākām dienām vai pat nedēļu novieto vēsā, sausā, labi vēdināmā un no sala pasargātā vietā, piemēram, šķūnī, garāžā vai uz verandas. Gumi jāizvieto vienā kārtā, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju. Šajā laikā griezuma vietas un nelieli skrāpējumi apkalst un izveido aizsargslāni, kas pasargās no infekcijām uzglabāšanas laikā. Gumus nedrīkst žāvēt tiešos saules staros vai siltā telpā, jo tas var izraisīt to pārmērīgu izžūšanu.

Uzglabāšanas vietas izvēle un apstākļi

Pareizas uzglabāšanas vietas izvēle ir izšķiroša, lai dāliju gumi veiksmīgi pārziemotu. Ideālai uzglabāšanas vietai jābūt tumšai, vēsai, ar stabilu temperatūru un mērenu gaisa mitrumu. Optimālā temperatūra ir no 4 līdz 8 grādiem pēc Celsija. Ja temperatūra būs augstāka, gumi var sākt dīgt priekšlaicīgi, bet, ja tā nokritīsies zem nulles, gumi nosals un ies bojā. Tāpēc neapsildāms pagrabs, kas ziemā neaizsalst, bieži ir vispiemērotākā vieta.

Gaisa mitrumam arī ir liela nozīme. Ja gaiss būs pārāk sauss, gumi izžūs, savītīs un zaudēs dzīvotspēju. Savukārt, ja mitrums būs pārāk augsts, palielināsies risks, ka attīstīsies pelējums un puve. Optimālais relatīvais gaisa mitrums ir ap 80–90%. Lai regulētu mitrumu, gumus uzglabā, pārberot ar kādu materiālu, kas spēj absorbēt lieko mitrumu vai, tieši otrādi, neļaut tam pārāk ātri iztvaikot.

Laba ventilācija ir vēl viens svarīgs faktors, kas palīdz novērst sēnīšu slimību attīstību. Sastāvējies, mitrs gaiss ir ideāla vide pelējumam. Tāpēc uzglabāšanas telpai jābūt ar gaisa kustību, vai arī gumus jāuzglabā konteineros, kas nodrošina gaisa piekļuvi, piemēram, koka vai plastmasas kastēs ar spraugām, kartona kastēs ar izgrieztiem caurumiem vai tīkla maisos. Nevajadzētu uzglabāt gumus noslēgtos plastmasas maisos, jo tajos uzkrāsies kondensāts un gumi sāks pūt.

Pirms gumu novietošanas ziemas guļā ir svarīgi pārbaudīt katru ceru. Visi mīkstie, puvušie vai acīmredzami slimie gumi ir jāizgriež vai jāizmet. Daži dārznieki pirms uzglabāšanas apstrādā gumus ar fungicīdu pulveri, lai nodrošinātu papildu aizsardzību pret sēnīšu infekcijām. Katram gumu ceram ieteicams piestiprināt etiķeti ar šķirnes nosaukumu, lai pavasarī būtu vieglāk plānot stādījumus.

Uzglabāšanas metodes

Ir vairākas pārbaudītas metodes, kā uzglabāt dāliju gumus ziemā, un katram dārzniekam ir jāatrod sev un saviem apstākļiem piemērotākā. Viena no populārākajām metodēm ir gumu uzglabāšana kastēs, pārberot tos ar kādu substrātu. Kā substrātu var izmantot sausu kūdru, zāģu skaidas (vēlams ne skujkoku, jo tās var saturēt sveķus), smiltis, vermikulītu vai perlītu. Kastes apakšā ieber substrāta kārtu, uz tās liek gumus tā, lai tie nesaskartos, un pārber ar to pašu materiālu. Šo procesu atkārto, veidojot vairākas kārtas. Šī metode palīdz uzturēt stabilu mitruma līmeni un izolē gumus vienu no otra.

Cita metode ir katru gumu ceru ietīt avīžpapīrā. Šī metode ir laba, ja nav daudz gumu. Papīrs palīdz saglabāt mitrumu un nodrošina izolāciju. Ietītos gumus pēc tam var salikt kartona kastēs un novietot pagrabā. Periodiski pārbaudot, var viegli sataustīt, vai kāds gums nav sācis pūt, un to laicīgi izņemt. Šī metode gan neļauj vizuāli novērtēt gumu stāvokli, neatritinot papīru.

Daži audzētāji izmanto parafīna metodi, kas ir īpaši efektīva, ja uzglabāšanas vieta ir pārāk sausa. Šajā metodē katrs gums tiek uz mirkli iemērkts izkausētā, bet ne pārāk karstā parafīnā. Parafīns izveido plānu aizsargkārtiņu, kas neļauj gumam zaudēt mitrumu. Šādi apstrādātus gumus var uzglabāt vienkārši kastēs bez papildu substrāta. Tomēr šī metode ir darbietilpīga un prasa zināmu pieredzi, lai neatgriezeniski nesabojātu gumus ar pārāk karstu parafīnu.

Vienkāršākā metode, ja ir pieejams ideāls pagrabs ar optimālu mitrumu, ir vienkārši salikt gumus kastēs bez jebkāda pildījuma. Tomēr šī metode ir riskantāka, jo, ja kāds gums sāks pūt, infekcija var ātri izplatīties uz blakus esošajiem. Neatkarīgi no izvēlētās metodes, galvenais ir regulāra gumu pārbaude ziemas laikā, lai laikus atklātu un novērstu problēmas.

Periodiska pārbaude ziemas laikā

Regulāra dāliju gumu pārbaude uzglabāšanas periodā ir obligāta, lai nodrošinātu to veiksmīgu saglabāšanu līdz pavasarim. Vislabāk ir ieplānot pārbaudi vismaz reizi mēnesī. Pārbaudes laikā ir rūpīgi jāapskata gumi, meklējot jebkādas puves, pelējuma vai izžūšanas pazīmes. Laicīga problēmu atklāšana ļauj izolēt bojātos gumus un novērst infekcijas izplatīšanos uz visu kolekciju.

Ja uz kāda guma tiek pamanīts pelējums vai neliels puves plankums, tas nekavējoties jāapstrādā. Bojātā vieta ir jāizgriež ar asu, tīru nazi, ieņemot arī nelielu daļu veselo audu. Griezuma vietu pēc tam var apstrādāt ar fungicīdu pulveri, sēru vai sasmalcinātu kokogli un atstāt uz kādu laiku apžūt, pirms gums tiek atlikts atpakaļ uzglabāšanā. Ja gums ir stipri bojāts un lielākā daļa ir mīksta, to labāk ir izmest.

Ja pārbaudes laikā konstatējat, ka gumi ir sākuši vīst un žūt, tas liecina, ka uzglabāšanas vieta ir pārāk sausa. Šādā gadījumā substrātu, kurā gumi tiek uzglabāti (kūdru, smiltis), var nedaudz samitrināt, viegli apsmidzinot ar ūdeni. Jāuzmanās, lai substrāts nekļūtu slapjš, bet tikai viegli mitrs. Ja gumi tiek glabāti bez substrāta, telpā var novietot trauku ar ūdeni, lai palielinātu gaisa mitrumu.

Savukārt, ja uz gumiem parādās kondensāts un tie ir pārāk mitri, tas liecina par sliktu ventilāciju vai pārāk augstu mitrumu. Šādā gadījumā ir nepieciešams uzlabot gaisa cirkulāciju telpā un, iespējams, uz laiku izņemt gumus no kastēm un tos apžāvēt. Regulāras pārbaudes un savlaicīga reakcija uz mainīgajiem apstākļiem ir galvenā atslēga, lai pavasarī sagaidītu veselīgu un dzīvotspējīgu stādāmo materiālu.