Brokoļu griešana un atzarošana

Jautājums par brokoļu griešanu un atzarošanu bieži vien rada neskaidrības dārzkopju vidū, jo šī kultūra atšķiras no daudziem citiem dārzeņiem, kuriem nepieciešama regulāra zaru vai lapu veidošana. Pamatā brokoļiem nav nepieciešama specifiska atzarošana tādā izpratnē, kā to dara, piemēram, ar tomātiem vai augļu kokiem. Auga dabiskā augšanas forma ar centrālo stublāju un lapu rozeti ir optimāla ražas veidošanai. Tomēr ir noteiktas situācijas un paņēmieni, kas saistīti ar griešanu, kuri ir būtiski, lai pareizi novāktu ražu un veicinātu papildu ražas veidošanos, tādējādi maksimāli palielinot ieguvumu no katra auga.

Galvenā un svarīgākā griešanas operācija, kas tiek veikta ar brokoļiem, ir ražas novākšana. Pareiza galvenās galviņas nogriešana ir izšķiroša ne tikai tās kvalitātes saglabāšanai, bet arī lai stimulētu augu veidot sānu dzinumus. Galveno galviņu novāc, kad tā ir sasniegusi optimālo lielumu, ir blīva, un tās ziedpumpuri ir tumši zaļi, bet vēl nav sākuši atvērties. Griezienu veic ar asu nazi, nogriežot galviņu kopā ar aptuveni 10–15 cm garu stublāja daļu. Šis kāts ir sulīgs un arī lieliski noder uzturā.

Grieziens jāveic nedaudz slīpi. Slīpa griezuma virsma neļauj uz tās uzkrāties ūdenim no lietus vai laistīšanas, tādējādi samazinot risku, ka stublāja centrā varētu attīstīties puve. Pēc galvenās galviņas nogriešanas augu nekādā gadījumā nedrīkst izrauties no zemes. Tieši šajā brīdī sākas svarīgs process – no lapu žāklēm uz galvenā stublāja sāk attīstīties sānu dzinumi, uz kuriem veidojas mazākas brokoļu galviņas. Šī ir lieliska iespēja pagarināt ražas periodu un iegūt papildu ražu no viena un tā paša auga.

Lai veicinātu šo sānu dzinumu augšanu, pēc galvenās ražas novākšanas ir svarīgi turpināt augu kopt. Tam joprojām ir nepieciešama regulāra laistīšana un, iespējams, neliela papildmēslošanas deva ar sabalansētu komplekso mēslojumu. Šī papildu barības vielu deva dos augam spēku veidot jaunos dzinumus. Sānu galviņas būs ievērojami mazākas nekā galvenā, parasti 3–7 cm diametrā, bet to garša un uzturvērtība būs tikpat augsta. Tās var novākt pakāpeniski vairāku nedēļu garumā.

Apakšējo lapu noņemšana

Dažkārt dārzkopji praktizē apakšējo, vecāko lapu noņemšanu. Par šīs darbības nepieciešamību un lietderību viedokļi dalās. Viens no argumentiem par labu apakšējo lapu noņemšanai ir gaisa cirkulācijas uzlabošana ap auga pamatni. Tas var palīdzēt samazināt mitrumu un tādējādi mazināt sēnīšu slimību attīstības risku, īpaši biezos stādījumos un mitrā laikā. Tiek uzskatīts, ka tas arī var novirzīt auga enerģiju uz galviņas veidošanu, nevis vecu lapu uzturēšanu.

Tomēr ir jābūt ļoti piesardzīgam ar lapu noņemšanu. Brokoļa lapas ir galvenais orgāns, kurā notiek fotosintēze – process, kas nodrošina augu ar enerģiju. Pārāk daudzu lapu noņemšana, īpaši veselīgu, zaļu lapu, var nopietni kaitēt augam, samazinot tā spēju ražot barības vielas. Tas var novest pie mazākas galviņas veidošanās vai pat tās attīstības apstāšanās. Lapas arī noēno augsni ap augu, palīdzot saglabāt mitrumu un uzturēt zemāku augsnes temperatūru.

Ja tomēr nolemts noņemt lapas, tad to vajadzētu darīt tikai ar tām, kas sāk dzeltēt, ir bojātas vai slimas. Šādu lapu noņemšana ir sanitārs pasākums, kas palīdz novērst slimību izplatīšanos un uzlabo auga vizuālo izskatu. Veselīgas, zaļas lapas, pat ja tās ir lielas un atrodas apakšā, labāk ir atstāt. Ja lapas saskaras ar augsni, tās var uzmanīgi noņemt, lai novērstu puves risku. Jebkura griešana jāveic ar tīru, asu instrumentu, lai radītu gludu brūci un samazinātu infekcijas risku.

Kopumā, veselīgam brokoļu augam masveida lapu atzarošana nav nepieciešama un nav ieteicama. Augs pats vislabāk zina, kā līdzsvarot savu lapu masu un enerģijas plūsmu. Iejaukšanās šajā procesā, noņemot veselīgas lapas, biežāk nodara vairāk ļauna nekā laba. Galvenā uzmanība jāpievērš pareizai lauksaimniecības tehnikai – laistīšanai, mēslošanai un slimību kontrolei, nevis nevajadzīgai atzarošanai.

Rīcība ar bojātiem vai slimiem augiem

Griešana un atzarošana kļūst par nepieciešamību, ja augs ir bojāts vai inficēts ar slimībām. Ja uz atsevišķām lapām parādās slimību pazīmes, piemēram, neīstās miltrasas vai alternariozes plankumi, šīs lapas ir nekavējoties jānogriež un jāiznīcina, lai apturētu slimības tālāku izplatīšanos. Griežot slimās daļas, ir svarīgi dezinficēt instrumentu (nazi vai šķēres) pēc katra grieziena, piemēram, ar spirtu, lai nepārnestu infekciju uz veselajām auga daļām vai citiem augiem.

Ja kaitēkļi, piemēram, kāpostu balteņa kāpuri, ir stipri sabojājuši kādu lapu, to var noņemt, lai samazinātu kaitēkļu populāciju un uzlabotu auga izskatu. Tomēr, ja bojājumi nav lieli, labāk ir vienkārši nolasīt kaitēkļus. Ja viss augs ir stipri inficēts ar slimību, piemēram, sakņu augoņiem, vai ir ļoti vājš un nīkulīgs, labākais risinājums ir to pilnībā izraut un iznīcināt, lai tas nekļūtu par infekcijas avotu pārējiem stādījumiem. Šādu augu nedrīkst likt kompostā.

Mehānisku bojājumu gadījumā, piemēram, ja vējš ir nolauzis kādu lielu lapu, bojāto daļu var apgriezt, lai izveidotu tīru brūci un novērstu vietu, kur varētu sākties puve. Ja ir nolūzis galvenais stublājs, pirms galviņas izveidošanās, augs, visticamāk, nespēs izveidot kvalitatīvu ražu, lai gan tas var mēģināt dzīt sānu dzinumus. Šādā gadījumā ir jāizvērtē, vai ir vērts atstāt šādu bojātu augu dobē, vai labāk to aizstāt ar jaunu dēstu, ja sezona to atļauj.

Pēc sezonas beigām, kad augs ir beidzis ražot, visa tā virszemes daļa ir jānogriež pie zemes un jānovāc no dobes. Stublāju un lapu atstāšana uz lauka var veicināt kaitēkļu un slimību pārziemošanu. Sakņu sistēmu var atstāt augsnē, kur tā, sadaloties, bagātinās augsni ar organisko vielu, vai arī izrakt un kompostēt kopā ar pārējām auga daļām, ja tās ir bijušas veselas. Šī sanitārā tīrīšana ir svarīgs noslēdzošais posms brokoļu audzēšanas ciklā.