Amarilļa ziemošana

Amarilļa ziemošana jeb miera periods ir viena no svarīgākajām, taču bieži vien neizprastākajām šī auga kopšanas sastāvdaļām. Daudzi audzētāji, īpaši iesācēji, pieļauj kļūdu, mēģinot audzēt amarilli kā parastu telpaugu visu gadu, bez atpūtas pauzes. Tas noved pie tā, ka augs ar katru gadu kļūst vājāks, lapas sīkākas, un karaliskā ziedēšana, kas ir šī auga galvenā rota, izpaliek. Patiesībā tieši pareizi organizēts miera periods ir galvenā atslēga uz regulāru un krāšņu ziedēšanu. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim, kāpēc ziemošana ir nepieciešama un kā soli pa solim pareizi sagatavot augu atpūtai.

Miera periods amarillim ir dabisks dzīves cikla posms, kas ir ieprogrammēts tā ģenētikā. Savā dabiskajā izcelsmes vietā Dienvidamerikā šie augi piedzīvo sezonālas klimata izmaiņas, tostarp sausuma periodus. Lai tos pārdzīvotu, augs ir attīstījis spēju “aizmigt” – nomest lapas un visu savu dzīvības enerģiju koncentrēt sīpolā. Šajā miera stāvoklī sīpolā notiek svarīgi fizioloģiski procesi, tostarp nākamā gada ziedaizmetņu veidošanās. Mākslīgi radot šos apstākļus mājas vidē, mēs būtībā atdarinām dabas procesus un ļaujam augam iziet pilnu attīstības ciklu.

Bez pienācīga miera perioda amarilļa sīpols tiek nepārtraukti stimulēts augt, tas nenobriest un nepaspēj uzkrāt pietiekami daudz spēka ziedēšanai. Rezultātā tas var dzīt tikai lapas vai arī uzziedēt ļoti vāji. Miera periods, kas ilgst vismaz astoņas līdz desmit nedēļas, ir obligāts priekšnoteikums, lai pamodinātu sīpolā snaudošo ziedēšanas potenciālu. Pareizi veikta ziemošana ne tikai garantē ziedēšanu, bet arī palīdz augam saglabāt spēku un veselību daudzu gadu garumā, ļaujot tam katru gadu priecēt ar arvien lielāku ziedu skaitu.

Ir svarīgi saprast, ka ziemošana nav vienkārši auga novietošana tumšā stūrī. Tas ir pakāpenisks process, kas sākas jau vasaras beigās ar pareizu auga sagatavošanu. Šis process ietver laistīšanas un mēslošanas režīma maiņu, ļaujot lapām dabiski nokalst un visām tajās esošajām barības vielām pāriet uz sīpolu. Steiga šajā procesā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, tāpēc ir svarīgi ļaut dabai darīt savu un pacietīgi sekot līdzi auga reakcijām.

Sagatavošanās miera periodam

Sagatavošanās ziemošanai sākas jau vasaras otrajā pusē, parasti augustā. Līdz tam laikam augs ir aktīvi audzējis lapas un, pateicoties regulārai laistīšanai un mēslošanai, ir uzkrājis barības vielas sīpolā. Sākot ar augusta vidu, mēslošanu sāk samazināt, un augusta beigās vai septembra sākumā to pārtrauc pilnībā. Tas ir pirmais signāls augam, ka augšanas sezona tuvojas noslēgumam un ir laiks sākt gatavoties atpūtai. Turpinot mēslot, mēs mākslīgi stimulētu jaunu lapu augšanu, kas traucētu augam ieiet miera stāvoklī.

Līdz ar mēslošanas pārtraukšanu tiek pakāpeniski samazināta arī laistīšana. Tā vietā, lai laistītu regulāri, kad augsnes virskārta ir apžuvusi, ļaujiet augsnei izžūt arvien dziļāk starp laistīšanas reizēm. Laistīšanas apjoms un biežums tiek samazināts pakāpeniski vairāku nedēļu garumā. Šī “mākslīgā sausuma” radīšana ir galvenais stimuls, kas liek lapām sākt dzeltēt un nokalst. Tas ir pilnīgi dabisks process, kura laikā visas vērtīgās vielas no lapām tiek transportētas uz sīpolu, papildinot tā rezerves.

Nekādā gadījumā nedrīkst nogriezt zaļas lapas, lai paātrinātu procesu. Lapas ir jāatstāj uz auga, līdz tās ir pilnībā nokaltušas pašas no sevis. Katra zaļā lapa joprojām veic fotosintēzi un baro sīpolu. Priekšlaicīga lapu nogriešana atņems sīpolam būtisku daļu enerģijas, kas nepieciešama nākamā gada ziedēšanai. Esiet pacietīgi – šis process var ilgt vairākas nedēļas. Kad lapa ir kļuvusi pilnīgi sausa, brūna un viegli atdalās no sīpola, to var droši noņemt.

Kad visas lapas ir nokaltušas un noņemtas, laistīšanu pārtrauc pilnībā. Sīpols tagad ir gatavs doties miera periodā. To var atstāt esošajā podā vai arī uzmanīgi izņemt, notīrīt no augsnes un saknēm. Izņemšana no poda ir ieteicama, ja plānojat to pārstādīt pēc miera perioda vai ja vēlaties pārbaudīt sīpola stāvokli un atdalīt meitsīpolus. Ja atstājat sīpolu podā, tas aizņems vairāk vietas, bet būs mazāks risks to traumēt.

Ziemošanas apstākļi

Lai miera periods būtu veiksmīgs, ir svarīgi nodrošināt sīpolam pareizus apstākļus. Galvenie trīs faktori ir temperatūra, gaisma un mitrums. Optimālā temperatūra amarilļa ziemošanai ir starp 10 un 15 grādiem pēc Celsija. Vēsāki apstākļi nodrošina dziļāku miera stāvokli un novērš priekšlaicīgu augšanas sākšanos. Augstāka temperatūra var likt sīpolam “domāt”, ka pavasaris ir klāt, un tas var sākt dzīt asnus pārāk agri.

Atrašanās vietai jābūt tumšai. Gaisma ir stimuls augšanai, tāpēc miera periodā tā nav vēlama. Tumsa palīdz uzturēt sīpolu “miega” stāvoklī. Ideāli piemērotas vietas ir sauss pagrabs, vēsa garāža, neapkurināma veranda vai pieliekamais, kur temperatūra ziemā ir stabila un atbilst nepieciešamajai. Ja šādas vietas nav, sīpolu var glabāt pat ledusskapja dārzeņu nodalījumā, iepriekš to ietinot papīra maisiņā vai avīzē, lai pasargātu no kondensāta.

Trešais, ne mazāk svarīgais faktors, ir sausums. Miera periodā sīpolu nelaista vispār. Arī apkārtējā gaisam jābūt sausam, lai novērstu pelējuma vai puves attīstību uz sīpola. Ja sīpols tiek glabāts podā, augsnei ir jābūt pilnībā sausai. Ja to glabā ārpus poda, pārliecinieties, ka tas neatrodas mitrā vidē. Labi noder koka kaste, kas piepildīta ar sausu kūdru vai skaidām, kurā var ierakt sīpolus.

Miera periodam jāilgst vismaz 8-10 nedēļas. Šis ir minimālais laiks, kas nepieciešams, lai sīpolā notiktu visas nepieciešamās fizioloģiskās izmaiņas un izveidotos ziedpumpuri. Miera periodu var pagarināt līdz 12 vai pat 14 nedēļām. Tas dod audzētājam iespēju nedaudz kontrolēt ziedēšanas laiku – jo vēlāk sīpols tiek “modināts”, jo vēlāk tas ziedēs. Regulāri, apmēram reizi mēnesī, pārbaudiet sīpolu stāvokli, lai pārliecinātos, ka tie nav sākuši pūt vai pārlieku izžūt.

“Modināšana” pēc miera perioda

Pēc tam, kad sīpols ir atpūties vismaz divus mēnešus, to var sākt “modināt”, lai uzsāktu jaunu augšanas ciklu. Ja sīpols ziemoja ārpus poda, ir laiks to stādīt. Izvēlieties podu, kas ir nedaudz lielāks par sīpolu, un svaigu, barības vielām bagātu augsni. Ja sīpols ziemoja podā, var nomainīt augsnes virsējo kārtu (apmēram 3-5 cm) ar svaigu substrātu, vai arī, ja nepieciešams, pārstādīt to pilnībā. Pārstādīšana reizi 2-3 gados ir vēlama, lai atjaunotu augsni un nodrošinātu augam labākus apstākļus.

Pēc iestādīšanas vai augsnes virskārtas nomaiņas podu novieto gaišā un siltā vietā. Optimālā temperatūra augšanas uzsākšanai ir ap 21-23 grādiem pēc Celsija. Silta palodze ir ideāla vieta. Pēc novietošanas siltumā un gaismā augsne tiek nedaudz samitrināta. Ir svarīgi atcerēties, ka laistīšanai jābūt ļoti mērenai, līdz parādās pirmās augšanas pazīmes. Pārāk daudz ūdens šajā stadijā var izraisīt sīpola pūšanu.

Parasti dažu nedēļu laikā pēc “modināšanas” no sīpola parādīsies jauns asns. Visbiežāk pirmais parādās resnais ziedkāta pumpurs, bet dažreiz pirmās var parādīties arī lapas. Kad ziedkāts ir sasniedzis apmēram 10 cm augstumu, laistīšanu var pakāpeniski palielināt, uzturot augsni viegli mitru. Šajā laikā sāciet regulāri pagriezt podu, lai ziedkāts augtu taisns un nestieptos uz vienu pusi pret gaismu.

No “modināšanas” brīža līdz ziedēšanai parasti paiet četras līdz astoņas nedēļas, atkarībā no šķirnes un augšanas apstākļiem. Šajā laikā augu nemēslo. Sīpols izmanto savas uzkrātās enerģijas rezerves, lai izdzītu ziedkātu un uzziedētu. Mēslošanu sāksiet tikai pēc tam, kad augs būs noziedējis un sāks aktīvi audzēt lapas, tādējādi uzsākot jaunu ciklu, kas noslēgsies ar nākamo ziemošanu.

Ko darīt, ja augs neievēro ciklu?

Dažkārt amarillis var atteikties “doties gulēt” rudenī, un tā lapas paliek zaļas un spēcīgas, neskatoties uz laistīšanas samazināšanu. Tas biežāk notiek ar jauniem augiem vai noteiktām hibrīdu šķirnēm, kas ir mūžzaļas. Šādā gadījumā nevajadzētu augu piespiest doties mierā ar varu, pilnībā pārtraucot laistīšanu. Tas var radīt augam stresu un to novājināt. Ja lapas paliek zaļas, turpiniet augu kopt kā parasti, bet ar samazinātu laistīšanas un mēslošanas intensitāti ziemas mēnešos.

Šādiem “negulētājiem” var nodrošināt vēsāku miera periodu, neizraisot lapu nokalšanu. Pārvietojiet augu uz vēsāku, bet gaišu telpu, kur temperatūra ir ap 15-17 grādiem. Samaziniet laistīšanu līdz minimumam, ļaujot augsnei pamatīgi izžūt starp laistīšanas reizēm, un nemēslojiet vispār. Šāds “vēsais un sausais” periods 8-10 nedēļu garumā arī var stimulēt ziedēšanu, pat ja lapas netiek nomestas. Pēc šī perioda augu atgriež siltākā vietā un atsāk normālu laistīšanu.

Ir arī situācijas, kad audzētājs apzināti izlaiž miera periodu, piemēram, ar jauniem, no meitsīpoliem audzētiem augiem. Pirmajos divos dzīves gados jaunajiem sīpoliņiem miera periods nav nepieciešams. Tos audzē nepārtraukti, lai veicinātu sīpola masas pieaugumu. Miera periodu sāk nodrošināt tikai tad, kad sīpols ir sasniedzis ziedēšanai pietiekamu izmēru, parasti trešajā vai ceturtajā gadā.

Ja jūsu amarillis nav ziedējis, vispirms analizējiet, vai tam ir bijis pienācīgs miera periods. Deviņos no desmit gadījumiem ziedēšanas iztrūkuma iemesls ir nepietiekama atpūta. Citi iemesli var būt pārāk mazs vai jauns sīpols, barības vielu trūkums iepriekšējā sezonā (nepietiekama mēslošana lapu augšanas laikā), gaismas trūkums vai kaitēkļu un slimību bojājumi. Rūpīgi izvērtējot kopšanas režīmu un nodrošinot pareizu ziemošanu, jūs gandrīz noteikti panāksiet, ka jūsu amarillis atkal uzziedēs visā savā krāšņumā.