Amarilļa apgriešana un atgriešana

Jautājums par amarilļa apgriešanu bieži rada neskaidrības, īpaši iesācējiem dārzkopībā. Atšķirībā no daudziem krūmiem vai citiem telpaugiem, kam nepieciešama regulāra formējoša apgriešana, amarillis ir sīpolaugs, un tā “apgriešana” ir specifisks process, kas cieši saistīts ar tā dabisko dzīves ciklu. Nepareiza vai priekšlaicīga auga daļu nogriešana var nodarīt lielu kaitējumu un liegt tam iespēju uzziedēt nākamajā gadā. Ir būtiski saprast, ko, kad un kāpēc drīkst griezt, lai palīdzētu augam, nevis tam kaitētu. Šajā rakstā detalizēti apskatīsim trīs galvenos elementus, kas tiek griezti – ziedus, ziedkātu un lapas, un paskaidrosim pareizo rīcību katrā gadījumā.

Galvenais princips, kas jāatceras, ir tāds, ka nedrīkst nogriezt neko, kas ir zaļš un dzīvs, izņemot noziedējušos ziedus. Zaļās auga daļas – gan ziedkāts, gan lapas – aktīvi piedalās fotosintēzē. Šajā procesā ar saules gaismas palīdzību tiek ražotas barības vielas (cukuri), kas tiek uzkrātas sīpolā. Šīs uzkrātās rezerves ir degviela nākamā gada ziedēšanai. Nogriežot zaļas lapas vai ziedkātu, mēs atņemam augam tā “virtuvi” un “pieliekamo”, būtiski samazinot tā spēju uzkrāt spēkus.

Apgriešanai jābūt loģiskai un pamatotai, sekojot līdzi auga dabiskajiem signāliem. Augs pats parāda, kad kāda tā daļa ir beigusi savu funkciju un kļuvusi lieka. Tas notiek, kad auga daļa sāk dzeltēt, brūnēt un nokalst. Šis process nozīmē, ka visas vērtīgās vielas no šīs daļas ir pārvietotas atpakaļ uz sīpolu. Tikai pēc tam, kad šis process ir pilnībā noslēdzies, nokaltušo daļu var droši noņemt, neradot augam nekādu kaitējumu.

Vienmēr izmantojiet tīrus un asus instrumentus. Neass nazis vai šķēres var saspiest un bojāt auga audus, radot lielāku brūci un palielinot infekciju risku. Vislabāk ir izmantot asu nazi vai žileti. Pirms lietošanas instrumentu ieteicams dezinficēt ar spirtu vai citu antiseptisku līdzekli, lai novērstu slimību pārnešanu no viena auga uz otru. Pareiza tehnika un laika izvēle ir atslēga uz veiksmīgu amarilļa kopšanu.

Noziedējušo ziedu noņemšana

Šis ir pirmais un vienīgais griešanas veids, kas tiek veikts, kamēr augs ir pilnbriedā. Kad viens no amarilļa lielajiem ziediem sāk vīst, zaudē krāsu un kļūst mīksts, tas ir jānoņem. Galvenais iemesls tam ir nepieļaut sēklu veidošanos. Ja zieds tiek apputeksnēts, augs sāks tērēt milzīgu enerģijas daudzumu, lai izveidotu sēklu pogaļu un nobriedinātu sēklas. Šī enerģija daudz lietderīgāk ir jānovirza atpakaļ uz sīpolu, lai stiprinātu to nākamajai sezonai.

Noziedējušo ziedu noņemšana ir vienkāršs process. Ziedu var uzmanīgi noplūkt ar pirkstiem vai nogriezt ar mazām šķērītēm tieši pie tā pamatnes, kur tas savienojas ar mazo ziedkātiņu. Centieties nesavainot galveno, lielo ziedkātu. Šo procedūru atkārto ar katru ziedu, tiklīdz tas ir noziedējis. Parasti uz viena ziedkāta ir divi līdz seši ziedi, kas neveras vaļā vienlaicīgi, tāpēc šis process var ilgt vairākas dienas vai pat nedēļu.

Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana ne tikai novirza enerģiju sīpolam, bet arī uztur auga dekoratīvo izskatu. Novītuši ziedi kopskatu padara nekoptu. Atbrīvojoties no tiem, jūs ļaujat atlikušajiem, vēl ziedošajiem pumpuriem izcelties un izskatīties labāk. Tā ir vienkārša higiēniska procedūra, kas palīdz uzturēt augu skaistu un veselīgu.

Šis solis ir īpaši svarīgs, ja jūs neplānojat nodarboties ar selekciju un sēklu iegūšanu. Sēklu audzēšana ir ilgs un sarežģīts process, un no hibrīdo šķirņu sēklām izaudzētie augi parasti neatkārto mātesauga īpašības. Lielākajai daļai audzētāju galvenais mērķis ir panākt regulāru un krāšņu ziedēšanu no esošā sīpola, tāpēc enerģijas tērēšana sēklām ir nevēlama. Tādēļ noziedējušo ziedu noņemšana ir obligāts pasākums.

Ziedkāta nogriešana

Pēc tam, kad visi ziedi uz ziedkāta ir noziedējuši un noņemti, pats ziedkāts ir jāatstāj. Kamēr tas ir zaļš un stingrs, tas turpina veikt fotosintēzi un ražot barības vielas, kas tiek sūtītas uz sīpolu. Daudzi pieļauj kļūdu, nogriežot ziedkātu uzreiz pēc ziedēšanas, tādējādi atņemot sīpolam vērtīgu barības avotu. Esiet pacietīgi un ļaujiet dabai darīt savu darbu.

Ziedkāts ir jānogriež tikai tad, kad tas ir pilnībā mainījis krāsu – kļuvis dzeltens vai brūns – un sāk kļūt mīksts un savīst. Tas ir drošs signāls, ka visas vērtīgās vielas no tā ir pārgājušas uz sīpolu un kāts ir beidzis savu funkciju. Ja mēģināsiet to nogriezt agrāk, no griezuma vietas var izdalīties sula, kas liecina, ka tas vēl ir bijis dzīvs.

Griešanu veic ar asu un tīru nazi. Ziedkātu nogriež apmēram 2-3 centimetrus virs sīpola. Nav ieteicams griezt pārāk tuvu sīpolam, lai to netraumētu un neatstātu atvērtu brūci, kas var kļūt par infekcijas avotu. Atlikušais celmiņš laika gaitā pats nokaltīs un to varēs viegli noņemt, vai arī tas vienkārši paliks kā sausa palieka.

Dažkārt gadās, ka ziedkāts paliek zaļš ļoti ilgu laiku pēc ziedēšanas, un jau sāk aktīvi augt lapas. Šādā situācijā varat nedaudz paātrināt procesu, ja tas traucē kopskatam. Tomēr vispareizāk ir gaidīt, kamēr tas sāk dzeltēt vismaz no augšpuses. Jo ilgāk tas paliek zaļš, jo vairāk labuma tas dod sīpolam. Pacietība šajā jautājumā atmaksāsies ar spēcīgāku sīpolu un labāku ziedēšanu nākamgad.

Lapu apgriešana

Lapu apgriešana ir viskritiskākais un biežāk nepareizi veiktais solis. Galvenais likums, kas jāiegaumē uz visiem laikiem: nekad negrieziet amarillim zaļas lapas! Lapas ir galvenais barības vielu ražošanas orgāns. Visu pavasari un vasaru, pēc ziedēšanas perioda, lapas aktīvi strādā, lai ar fotosintēzes palīdzību uzkrātu enerģiju sīpolā. Nogriežot lapas priekšlaicīgi, jūs būtībā atņemat augam iespēju sagatavoties nākamā gada ziedēšanai.

Lapas tiek atstātas uz auga visu tā aktīvās augšanas periodu. Šajā laikā tās tiek rūpīgi koptas – nodrošināta gaisma, ūdens un barības vielas. Jo veselīgāks un lielāks būs lapojums, jo spēcīgāks būs sīpols. Vienīgie izņēmumi, kad var noņemt kādu lapu, ir tad, ja tā ir mehāniski bojāta, nolauzta vai ir redzamas nopietnas slimības pazīmes, kas varētu izplatīties uz pārējo augu.

Lapas tiek noņemtas tikai rudenī, kad augs tiek gatavots miera periodam. Samazinot laistīšanu, lapas dabiski sāks dzeltēt, brūnēt un nokalst. Tas ir tāds pats process kā ar ziedkātu – augs atvelk visas vērtīgās vielas no lapām atpakaļ uz sīpolu. Ir svarīgi ļaut šim procesam notikt pilnībā un dabiski. Steidzināt to nevajag.

Tikai tad, kad lapas ir pilnībā nokaltušas, kļuvušas sausas un čaukstošas, tās var droši noņemt. Parasti tās var viegli noņemt ar rokām, pavelkot uz sāniem. Ja tās turas stingrāk, tās nogriež ar asu nazi vai šķērēm apmēram 2-3 centimetrus virs sīpola, līdzīgi kā ziedkātu. Pēc lapu noņemšanas sīpols ir gatavs doties atpūtā uz vēsu un tumšu vietu, lai uzkrātu spēkus un nākamajā sezonā atkal priecētu ar savu karalisko ziedēšanu.