Alvejas slimības un kaitēkļi

Lai gan alveja ir pazīstama kā izturīgs un viegli kopjams augs, tā nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu auga veselību un novērstu nopietnus bojājumus. Visbiežākās problēmas, ar kurām saskaras alvejas audzētāji, ir saistītas ar nepareizu kopšanu, īpaši ar pārlaistīšanu, kas rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu un bakteriālo slimību attīstībai. Zinot galvenos riskus un to pazīmes, ir daudz vieglāk no tiem izvairīties un nodrošināt savam augam ilgu un veselīgu mūžu.

Galvenais alvejas ienaidnieks ir sakņu puve, ko izraisa sēnītes, kas attīstās pārmērīgi mitrā un slikti aerētā augsnē. Šī slimība ir grūti pamanāma sākuma stadijā, jo tā sākas zem zemes, bet, kad parādās redzamas pazīmes, piemēram, lapu dzeltēšana un mīkstināšanās pie pamatnes, augu glābt bieži vien ir jau par vēlu. Tāpēc profilakse, nodrošinot pareizu laistīšanas režīmu un labi drenētu augsni, ir ārkārtīgi svarīga.

Līdzās sakņu puvei, alveju var apdraudēt arī dažādas lapu slimības, piemēram, sēnīšu izraisīti plankumi vai bakteriālā mīkstā puve. Šīs problēmas bieži rodas, ja ūdens uzkrājas lapu rozetē vai ja gaisa mitrums ir pārāk augsts apvienojumā ar sliktu ventilāciju. Regulāra auga apskate palīdz laikus pamanīt pirmās slimības pazīmes un veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, noņemt bojātās lapas un uzlabot kopšanas apstākļus.

Kaitēkļi, lai gan retāk, arī var sagādāt raizes. Visbiežāk alveju iecienījuši sūcējtipa kaitēkļi, piemēram, miltblaktis un bruņutis, kas barojas ar auga sulu un novājina to. Tie parasti slēpjas lapu pamatnēs un citās grūti pieejamās vietās. Regulāras pārbaudes un savlaicīga kaitēkļu apkarošana ar dabīgiem vai ķīmiskiem līdzekļiem palīdzēs kontrolēt to izplatību un pasargāt augu no nopietniem bojājumiem.

Sakņu puve – lielākais ienaidnieks

Sakņu puve ir visnopietnākā un izplatītākā slimība, kas apdraud alvejas. To izraisa dažādas augsnes sēnītes, piemēram, Pythium vai Fusarium, kas uzbrūk auga saknēm pārmērīgi mitros un skābekļa nabadzīgos apstākļos. Pārlaistīšana, slikta drenāža un pārāk blīva augsne ir galvenie faktori, kas veicina šīs slimības attīstību. Sēnītes inficē saknes, liekot tām kļūt mīkstām, tumšām un ūdeņainām, līdz tās pilnībā atmirst.

Slimības sākuma stadijā virszemes daļā pazīmes var nebūt manāmas. Tomēr, kad sakņu sistēma ir nopietni bojāta un nespēj apgādāt augu ar ūdeni un barības vielām, sāk parādīties redzami simptomi. Auga apakšējās lapas sāk dzeltēt, kļūst mīkstas un nokarājas. Visa auga augšana apstājas, un tas izskatās novītis, pat ja augsne ir mitra. Smagos gadījumos auga pamatne var kļūt mīksta un brūna.

Ja ir aizdomas par sakņu puvi, vienīgais veids, kā to pārbaudīt, ir izņemt augu no poda un apskatīt saknes. Veselām alvejas saknēm jābūt stingrām, baltām vai gaiši dzeltenām. Slimas saknes būs tumši brūnas vai melnas, mīkstas, gļotainas un viegli atdalīsies no auga. Ja konstatēta puve, ir nekavējoties jārīkojas, lai mēģinātu glābt augu.

Glābšanas pasākumi ietver visu bojāto sakņu nogriešanu ar tīru, asu nazi vai šķērēm līdz veseliem audiem. Pēc tam griezuma vietas ieteicams apstrādāt ar ogles pulveri vai fungicīdu. Augs jāpārstāda pilnīgi svaigā, sausā un labi drenējošā augsnē un jaunā vai dezinficētā podā. Pēc pārstādīšanas augu nevajag laistīt vismaz nedēļu vai divas, lai brūces varētu sadzīt. Diemžēl, ja lielākā daļa sakņu sistēmas ir bojāta, augu glābt var neizdoties.

Sēnīšu izraisītas lapu slimības

Papildus sakņu puvei, alvejas lapas var skart arī citas sēnīšu slimības, kas parasti izpaužas kā dažādi plankumi. Viena no tām ir antracnoze, kas izraisa tumšu, iegrimušu, apaļu plankumu parādīšanos uz lapām. Šie plankumi laika gaitā var palielināties un saplūst, un to centrā var parādīties sēnītes sporas. Šī slimība parasti attīstās siltos un mitros apstākļos.

Cita izplatīta problēma ir alvejas rūsa, ko izraisa sēnīte Phakopsora pachyrhizi. Tā izpaužas kā mazi, dzeltenīgi plankumi uz lapu virsmas, kas vēlāk kļūst brūni vai oranži un nedaudz piepacelti. No šiem pacēlumiem var izdalīties rūsas krāsas sporu pulveris. Lai gan šī slimība parasti nenogalina augu, tā bojā tā dekoratīvo izskatu un var to novājināt.

Lai apkarotu sēnīšu lapu slimības, pirmais solis ir uzlabot auga kopšanas apstākļus. Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu, izvairieties no lapu slapināšanas laistīšanas laikā un samaziniet gaisa mitrumu, ja tas ir pārāk augsts. Visas inficētās lapas vai to daļas ir nekavējoties jānogriež ar tīru instrumentu un jāiznīcina, lai novērstu slimības tālāku izplatību.

Smagākos gadījumos var būt nepieciešama fungicīdu lietošana. Dārzkopības veikalos ir pieejami dažādi fungicīdi, kas paredzēti telpaugiem. Izvēloties līdzekli, pārliecinieties, ka tas ir piemērots lietošanai uz sukulentiem. Pirms visa auga apstrādes ieteicams veikt testu uz vienas lapas, lai pārliecinātos, ka tas neizraisa apdegumus. Vienmēr stingri ievērojiet lietošanas instrukciju.

Bakteriālās infekcijas

Bakteriālā mīkstā puve ir vēl viena bīstama slimība, kas var skart alveju. To izraisa Erwinia ģints baktērijas, kas iekļūst augā caur brūcēm. Šī slimība izraisa strauju audu sabrukšanu, pārvēršot tos par tumšu, ūdeņainu un nepatīkami smakojošu masu. Infekcija parasti sākas pie auga pamatnes vai uz lapām un ļoti strauji izplatās, īpaši siltos un mitros apstākļos.

Atšķirībā no sēnīšu izraisītās sakņu puves, kas attīstās lēnāk, bakteriālā mīkstā puve var iznīcināt augu dažu dienu laikā. Slimības pazīmes ir tumši, ūdeņaini plankumi, kas ātri palielinās. Skartās daļas kļūst mīkstas un gļotainas. Diemžēl, kad šī slimība ir sākusies, efektīvu ārstēšanas metožu praktiski nav, un augs visbiežāk ir jāiznīcina, lai novērstu infekcijas izplatīšanos uz citiem augiem.

Galvenais veids, kā cīnīties ar bakteriālo mīksto puvi, ir profilakse. Rīkojoties ar augu, piemēram, pārstādot vai nogriežot lapas, vienmēr izmantojiet tīrus un sterilizētus instrumentus, lai novērstu baktēriju iekļūšanu brūcēs. Izvairieties no auga mehāniskiem bojājumiem. Tāpat svarīgi ir nodrošināt labu ventilāciju un izvairīties no lieka mitruma uz lapām un augsnē.

Ja infekcija ir skārusi tikai vienu lapu un nav izplatījusies uz auga centru, var mēģināt to glābt, nekavējoties nogriežot visu inficēto lapu ar tīru nazi, veicot griezumu krietni veselajos audos. Griezuma vietu apstrādājiet ar ogles pulveri. Tomēr šāda rīcība reti ir veiksmīga, un ir ļoti rūpīgi jānovēro augs, vai slimība neparādās atkal.

Biežāk sastopamie kaitēkļi

Visbiežāk alveju apdraud miltblaktis (Pseudococcidae). Tās ir mazi, ovāli, balti kukaiņi, kas pārklāti ar vaskainu, pūkainu kārtiņu, kas atgādina vates piciņas. Miltblaktis parasti pulcējas lapu žāklēs, lapu apakšpusē un citās nomaļās vietās, kur sūc auga sulu. To darbības rezultātā augs tiek novājināts, lapas var dzeltēt un deformēties, un augšana palēninās. Miltblaktis arī izdala lipīgu šķidrumu, uz kura var attīstīties kvēpsēne.

Vēl viens izplatīts kaitēklis ir bruņutis (Coccoidea). Tās izskatās kā mazi, brūni vai pelēki, nekustīgi vairogi, kas piestiprinājušies pie lapām un stublāja. Līdzīgi kā miltblaktis, arī bruņutis sūc auga sulu, izraisot līdzīgus bojājumus. Tās ir grūti pamanāmas un grūti apkarot, jo to vaska vairogs pasargā no daudzu insekticīdu iedarbības.

Lai apkarotu šos kaitēkļus, pirmais solis ir mehāniska to noņemšana. Izmantojiet vates kociņu, kas samērcēts spirtā vai ziepjūdenī, un rūpīgi notīriet visus redzamos kaitēkļus no auga. Šī metode ir efektīva, ja invāzija nav pārāk liela. Rūpīgi pārbaudiet visas slēptās vietas, īpaši lapu pamatnes.

Ja mehāniska tīrīšana nelīdz vai invāzija ir plaša, var izmantot insekticīdus. Labs dabīgs līdzeklis ir nīma eļļas šķīdums. Tas darbojas gan kā insekticīds, gan fungicīds. Kā alternatīvu var izmantot veikalos nopērkamos sistēmiskos vai kontakta insekticīdus, kas paredzēti telpaugiem. Pirms lietošanas vienmēr izlasiet instrukciju un veiciet testu uz neliela auga laukuma.

Profilakse un dabiskas apkarošanas metodes

Labākais veids, kā cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs augs, kas tiek pareizi kopts, ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām. Vissvarīgākais ir nodrošināt pareizu laistīšanas režīmu, labu drenāžu un pietiekamu apgaismojumu. Regulāri pārbaudiet savu augu, vismaz reizi nedēļā, rūpīgi apskatot lapu abas puses un pamatni, lai laikus pamanītu pirmās problēmu pazīmes.

Nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju ap augu. Saspiestība starp daudziem augiem var veicināt mitruma uzkrāšanos un radīt labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimībām un kaitēkļiem. Ja iegādājaties jaunu augu, pirms pievienojat to savai kolekcijai, ieteicams to kādu laiku paturēt karantīnā atsevišķi, lai pārliecinātos, ka tas nav inficēts ar kādu slimību vai kaitēkļiem.

Daudzus kaitēkļus var apkarot ar dabīgiem līdzekļiem. Viens no populārākajiem ir ziepjūdens šķīdums. Izšķīdiniet tējkaroti dabīgo, šķidro ziepju (bez balinātājiem un citām piedevām) litrā ūdens un apsmidziniet augu, īpaši kaitēkļu skartās vietas. Ziepes noārda kukaiņu aizsargslāni, izraisot to dehidratāciju. Pēc dažām stundām augu var noskalot ar tīru ūdeni.

Nīma eļļa ir vēl viens ļoti efektīvs un dabisks līdzeklis ar plašu iedarbības spektru. Tā darbojas ne tikai kā insekticīds, bet arī kā fungicīds un akaricīds (pret ērcēm). Pagatavojiet šķīdumu saskaņā ar instrukciju, parasti sajaucot nīma eļļu ar ūdeni un nelielu daudzumu emulgatora (piemēram, šķidrajām ziepēm). Ar šo šķīdumu var gan apsmidzināt augu, gan apliet augsni, lai apkarotu kaitēkļus sakņu sistēmā.