Apgriešana ir viens no svarīgākajiem kopšanas darbiem, kas nodrošina Jerikas sausserža veselību, kārtīgu izskatu un bagātīgu ziedēšanu. Bez regulāras iejaukšanās šis vīteņaugs var ātri pārvērsties par nepārskatāmu un haotisku biezokni, kura iekšpuse kļūst kaila un nepievilcīga. Pareiza apgriešanas tehnika un savlaicīgums ļauj dārzniekam kontrolēt auga izmēru, stimulēt jauno, ziedošo dzinumu veidošanos un atjaunot pat vecus un novārtā atstātus krūmus. Šajā rakstā aplūkosim, kā, kad un kāpēc jāveic Jerikas sausserža apgriešana.

Apgriešanas pamatmērķi un laika izvēle

Galvenais iemesls, kāpēc mēs griežam sausserdi, ir vēlme uzturēt tā dekorativitāti un stimulēt pēc iespējas vairāk ziedu. Tā kā Jerikas sausserdis ziedus veido uz iepriekšējā gada dzinumiem, nepareiza apgriešana nepiemērotā laikā var ievērojami samazināt ziedu skaitu. Tāpēc standarta apgriešanu parasti veic uzreiz pēc ziedēšanas beigām, ļaujot augam atlikušajā vasaras daļā izaudzēt jaunus dzinumus nākamajam gadam. Tas palīdz saglabāt augu kompaktāku un novērš tā pārāk lielo izplešanos dārzā.

Agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, tiek veikta sanitārā apgriešana, kas atšķiras no veidojošās apgriešanas. Šajā laikā galvenā uzmanība tiek pievērsta ziemā cietušo, nokaltušo vai mehāniski bojāto zaru izņemšanai. Šī rīcība palīdz augam koncentrēt enerģiju spēcīgajos un veselīgajos zaros, nevis tērēt to vāju dzinumu uzturēšanai. Pavasara apgriešana ir arī pēdējā iespēja koriģēt auga virzienu pirms lielā augšanas lēciena, kas sākas līdz ar siltāku laiku.

Ziemas beigās vai agrā pavasarī var veikt arī spēcīgāku atpakaļgriešanu, ja augs ir kļuvis pārāk liels vai sāk traucēt citām dārza konstrukcijām. Šāda rīcība gan var nozīmēt mazāku ziedu skaitu tajā pašā gadā, taču ilgtermiņā tas nāk par labu krūma veselībai. Ir svarīgi atrast līdzsvaru starp vēlmi pēc ziediem un nepieciešamību pēc stingras struktūras un gaisa cirkulācijas auga iekšienē. Katrs grieziens jāveic pārdomāti, skatoties uz kopējo auga formu un tā lomu dārza ainavā.

Apgriešana palīdz arī cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, jo likvidē to potenciālās slēptuves un barošanās vietas. Regulāri izretināts krūms ātrāk izžūst pēc lietus, kas ir kritiski svarīgi, lai izvairītos no miltrasas un citām sēnīšu infekcijām. Gaisma, kas piekļūst krūma vidum, neļauj apakšējiem zariem kļūt kailiem, uzturot zaļumu visā auga garumā. Rezultātā sausserdis izskatās daudz veselīgāks un dzīvīgāks, nekā nekontrolēti augošs kaimiņu krūms.

Vairāk rakstu par šo tēmu

Tehnika un izmantojamie instrumenti

Lai apgriešana būtu veiksmīga un augam nesāpīga, nepieciešami kvalitatīvi un asi instrumenti. Galvenais dārznieka rīks ir asais sekators, kas nodrošina tīru un gludu griezumu bez mizas saplēšanas. Resnākiem zariem, kas jau ir kļuvuši koksnaini, var būt nepieciešamas dārza šķēres ar gariem rokturiem vai pat neliels rokas zāģītis. Pirms darba uzsākšanas instrumenti jānotīra un, ja iespējams, jādezinficē, lai neapzināti nepārnestu slimības no citiem dārza augiem.

Grieziens vienmēr jāveic aptuveni pusi centimetra virs veselīga pumpura vai sānzara, slīpi virzienā prom no pumpura. Šāds slīpums nodrošina, ka lietus ūdens nenotek tieši uz pumpuru un neizraisa tā puvi, bet gan aizrit prom. Ja grieziens tiek veikts pārāk tuvu pumpuram, tas var izkalst, bet pārāk tālu – paliks neglīts stumbenis, kas vēlāk var sākt pūt. Precizitāte šajā procesā ir ļoti svarīga, jo katrs griezums ir rēta, kurai augam ir jāaizaug.

Veidojot jaunu augu, galvenais ir radīt spēcīgu skeletu no pamatzariem, kurus var virzīt horizontāli vai vēdekļveidā pa atbalstu. Sānu dzinumus, kas izaug no šiem pamatzariem, katru gadu pēc ziedēšanas var saīsināt, atstājot divus līdz trīs pumpurus. Šāda tehnika, ko bieži izmanto arī vīnogu audzēšanā, veicina kompaktu ziedēšanas zonu un novērš “kailo kāju” efektu. Ar laiku pamatzari kļūst resni un spēcīgi, noturot visu krūma masu pat bez stingriem stiprinājumiem.

Nekad nevajadzētu noņemt vairāk par vienu trešdaļu no kopējās auga masas vienā reizē, lai neizraisītu augam šoku. Pārmērīga apgriešana var izraisīt pastiprinātu ūdens dzinumu veidošanos, kas ir gari, vāji un parasti nezied. Ja nepieciešama radikāla formas maiņa, labāk to darīt pakāpeniski pāris gadu laikā. Pacietīga un sistemātiska pieeja vienmēr sniedz stabilākus un estētiskākus rezultātus nekā impulsīva un drastiska darbība.

Vecu un novārtā atstātu augu atjaunošana

Ja dārzā ir sausserdis, kas gadiem nav kopts un ir kļuvis par nekārtīgu, sausu zaru kamolu, to var mēģināt atjaunot ar radikālu atpakaļgriešanu. Šādu procedūru vislabāk veikt agrā pavasarī, kad augam ir visvairāk enerģijas jaunu dzinumu veidošanai. Varat izvēlēties nogriezt visus zarus 30–60 centimetru augstumā no zemes, atstājot tikai pašu pamatni. Lai gan tas izskatās drastiski, sausserdis parasti reaģē ar ļoti spēcīgu jauno dzinumu augšanu no snaudošajiem pumpuriem.

Pēc šādas radikālas apgriešanas augam ir nepieciešama pastiprināta kopšana, īpaši laistīšana un mēslošana, lai palīdzētu tam atjaunot zaļo masu. Jaunie dzinumi būs ļoti trausli un ātri augoši, tāpēc tie būs jāsāk virzīt un stiprināt pie atbalsta jau pavisam drīz. Pirmajā gadā pēc atjaunošanas ziedu var nebūt vispār vai būs ļoti maz, jo augs visu enerģiju veltīs struktūras atjaunošanai. Tomēr otrajā un trešajā gadā krūms būs kā pilnīgi jauns, pilns ar dzīvīgumu un bagātīgi ziedošs.

Ja nevēlaties riskēt ar tik krusu rīcību, varat izmantot pakāpenisko atjaunošanas metodi, trīs gadu laikā izgriežot pa vienai trešdaļai veco zaru katru gadu. Pirmajā gadā izņemiet visvecākos, resnākos un vājākos zarus līdz pat zemei, dodot vietu jaunajiem dzinumiem. Otrajā gadā turpiniet ar nākamo trešdaļu, un trešajā gadā pabeidziet procesu, pilnībā aizstājot veco koksni ar jaunu. Šī metode ir saudzīgāka un ļauj saglabāt daļu ziedēšanas pat atjaunošanas procesa laikā.

Atcerieties, ka pēc katras lielas apgriešanas ir svarīgi sakopt vietu ap augu un pārliecināties, ka griezuma vietas ir veselīgas. Ja zari ir bijuši slimi, tie obligāti jāsadedzina vai jāizved no dārza, lai neinficētu citus augus. Vecu augu atjaunošana sniedz lielu gandarījumu, jo jūs burtiski piešķirat otro dzīvību dārza veterānam. Ar pareizu apgriešanu Jerikas sausserdis var krāšņi zaļot un ziedēt pat vairākus gadu desmitus, kļūstot par mantojumu nākamajām paaudzēm.