Puansetijas pārziemināšana

Puansetijas pārziemināšana bieži tiek uzskatīta par sarežģītu uzdevumu, taču patiesībā tā ir lieliska iespēja saglabāt šo krāšņo augu nākamajiem gadiem. Lielākā daļa cilvēku pēc svētkiem savus augus izmet, nezinot, ka ar nelielu piepūli tie var atkal uzziedēt. Pārziemināšanas process sākas brīdī, kad krāsainās seglapas sāk zaudēt savu pievilcību un augs dabiskā veidā dodas atpūsties. Izprotot miera perioda nozīmi, jūs varat palīdzēt savai puansetijai uzkrāt spēkus jaunai augšanas sezonai.

Pāreja uz miera periodu pēc svētkiem

Kad svētku laiks ir beidzies un puansetijas krāsainās seglapas sāk nobirt vai kļūt zaļganas, tas ir signāls miera perioda sākumam. Šajā posmā augs pakāpeniski jāsāk laistīt arvien mazāk, ļaujot augsnei starp laistīšanas reizēm kārtīgi izžūt. Neuztraucieties, ja augs sāk zaudēt vairāk lapu nekā parasti – tā ir dabiski ieprogrammēta reakcija uz mainīgajiem gaismas apstākļiem. Mērķis ir panākt, lai augs palēninātu savus dzīvības procesus un sagatavotos atpūtai.

Temperatūra šajā laikā ir jāsamazina līdz aptuveni piecpadsmit līdz sešpadsmit grādiem, kas imitē auga dabisko ciklu vēsākajos mēnešos. Izvairieties no vietām, kur gaiss ir pārāk karsts vai sauss, jo tas var traucēt augam ieiet dziļā miera fāzē. Vēss pagrabs vai neapkurināta, bet sala pasargāta istaba būtu ideāla vieta šim nolūkam. Gaismai jābūt minimālai, taču pilnīga tumsa visas dienas garumā nav nepieciešama.

Mēslošana šajā fāzē ir pilnībā jāpārtrauc, jo augs nespēs uzņemt barības vielas un tās tikai lieki uzkrāsies substrātā. Jebkura stimulācija šajā laikā var izraisīt nevēlamu un vāju dzinumu augšanu, kas tērēs auga iekšējās rezerves. Pacietība ir galvenais rīks, jo augs var izskatīties diezgan noplucis un nepievilcīgs, taču tā ir tikai pagaidu parādība. Ļaujiet dabai iet savu ceļu un netraucējiet puansetijai uzkrāt spēkus, kas tai būs tik ļoti vajadzīgi vēlāk.

Miera periods parasti ilgst līdz aprīļa beigām vai maija sākumam, atkarībā no tā, cik ātri kļūst siltāks. Sekojiet līdzi stumbra stāvoklim – tam jāpaliek stingram un veselīgam, bez pūšanas pazīmēm pie pamatnes. Ja pamaniet, ka stumbrs sāk krunkoties, varat dot pavisam nedaudz ūdens, lai augs pilnībā neizkalst. Šī saudzīgā pieeja garantē, ka puansetija sagaidīs pavasari dzīva un gatava jaunām lapām.

Apgriešana un sagatavošana pavasarim

Pavasara iestāšanās ir laiks, kad puansetija ir jāpamodina un jāsagatavo jaunai augšanas sezonai, un pirmais solis ir pamatīga apgriešana. Kad pamanāt pirmos mazos zaļos punktiņus uz stumbra – pumpurus –, ir laiks ķerties pie darba. Saīsiniet dzinumus tā, lai virs poda malas paliktu tikai desmit līdz piecpadsmit centimetrus gari kāti. Šī radikālā rīcība stimulēs augu veidot jaunu, kuplu vainagu un novērsīs nevēlamu izstīdzēšanu.

Apgriešanai izmantojiet tikai asus un dezinficētus instrumentus, lai griezuma vietas būtu gludas un neinficētos. Atcerieties par puansetijas balto, indīgo sulu, kas izdalās griezuma vietās; lietojiet cimdus un uzmanieties, lai sula neiekļūtu acīs. Griezuma vietas varat apstrādāt ar malto kokogli, lai paātrinātu aizdzīšanu un novērstu infekciju iekļūšanu. Šī procedūra var šķist drastiska, taču tā ir nepieciešama auga estētiskajai un funkcionālajai atjaunošanai.

Pēc apgriešanas augu vēlams pārstādīt svaigā, barības vielām bagātā substrātā, lai dotu tam jaunu enerģijas lādiņu. Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par iepriekšējo, jo puansetija labāk aug kompaktos apstākļos. Pārbaudiet sakņu sistēmu un nogrieziet visus atmirušos vai sapuvušos galus, ja tādi ir atrodami. Svaiga zeme nodrošinās pareizu pH līmeni un gaisa piekļuvi saknēm, kas ir būtiski straujai augšanai.

Novietojiet augu pēc iespējas gaišākā vietā, bet izvairieties no tiešiem pusdienas saules stariem pirmajās nedēļās. Pakāpeniski palieliniet laistīšanas biežumu, neļaujot augsnei pārvērsties par dubļiem. Tiklīdz parādās pirmās jaunās lapas, varat atsākt mēslošanu ar komplekso telpaugu mēslojumu pusdevā. Šis ir aizraujošākais brīdis, kad redzat, kā jūsu pārzieminātais augs burtiski atdzimst jūsu acu priekšā.

Vasaras periods un aktīvā augšana

Vasaras mēnešos puansetija piedzīvo savu lielāko izaugsmi, un šajā laikā tai nepieciešama visintensīvākā kopšana. Ja iespējams, novietojiet augu ārpus telpām – dārzā vai uz balkona, nodrošinot aizsardzību no stipra vēja un lietus. Svaigs gaiss un dabiskais diennakts temperatūras ritms stiprina auga imunitāti un veicina spēcīgu dzinumu veidošanos. Tomēr neaizmirstiet, ka ārā augsne žūst daudz ātrāk, tāpēc laistīšanai jābūt regulārai.

Lai panāktu kuplu formu, vasaras vidū var veikt atkārtotu galotņošanu, nokniebjot jaunos dzinumus par pāris centimetriem. Tas veicinās sānzaru augšanu, un jūsu puansetija kļūs blīvāka un vizuāli pievilcīgāka. Šo procedūru nevajadzētu veikt vēlāk par augusta vidu, lai augam būtu laiks sagatavoties nākamajai fāzei. Katrs jauns zars rudenī būs potenciāla vieta krāsainu seglapu veidošanai.

Mēslošana vasarā jāveic reizi divās nedēļās, izmantojot līdzsvarotu mēslojumu, lai nodrošinātu pietiekami daudz slāpekļa zaļajai masai. Sekojiet līdzi kaitēkļu parādīšanās iespējamībai, jo ārā puansetija var pievilināt dažādus nelūgtus viesus. Regulāra lapu apskate un mazgāšana ar tīru ūdeni palīdzēs uzturēt augu tīru un veselīgu. Karstākajās dienās nodrošiniet augam ēnu, lai saule neapdedzinātu jaunos un maigos audus.

Augusta beigās vai septembra sākumā, pirms naktis kļūst pārāk vēsas, augs ir jāienes atpakaļ telpās. Pāreja no āra apstākļiem uz iekštelpām jādara pakāpeniski, lai augs nepiedzīvotu šoku no gaismas daudzuma maiņas. Rūpīgi pārbaudiet, vai līdz ar augu neesat ienesuši telpās kaitēkļus, kas varētu izplatīties uz citiem augiem. Šajā brīdī sākas vissvarīgākais posms – gatavošanās seglapu krāsošanai ziemas sezonai.

Sagatavošanās jaunai ziedēšanai

Pārziemināšanas kulminācija ir process, kurā puansetija atkal iegūst savas košās krāsas, un tas prasa precīzu gaismas režīma ievērošanu. No septembra beigām augam ir jānodrošina pilnīga tumsa vismaz četrpadsmit stundas katru diennakti. Varat izmantot lielu kartona kasti, lai pārklātu augu no sešiem vakarā līdz astoņiem rītā. Šis tumsas periods ir nepieciešams, lai augā izstrādātos hormoni, kas atbild par seglapu pigmentāciju.

Dienas laikā augam joprojām ir nepieciešama pēc iespējas spilgtāka gaisma, lai tas varētu veikt fotosintēzi un uzkrāt enerģiju. Šis cikls jāturpina apmēram astoņas līdz desmit nedēļas bez jebkādiem izņēmumiem. Pat neliela gaisma no garāmbraucošām automašīnām vai blakus esošas istabas var sabojāt visu procesu. Esiet konsekventi savā rīcībā, un jūs tiksiet atalgoti ar krāšņu rezultātu tieši uz decembra sākumu.

Temperatūrai šajā krāsošanās periodā jābūt stabilai, ap deviņpadsmit līdz divdesmit vienu grādu. Pārāk augsta temperatūra var aizkavēt krāsošanos, savukārt pārāk zema – padarīt seglapas mazas un bālas. Laistīšanai jābūt mērenai, un mēslošanu var pakāpeniski samazināt, pārejot uz fosforu saturošiem līdzekļiem. Vērojiet, kā dienu no dienas lapu galotnes sāk mainīt krāsu no zaļas uz sarkanu, baltu vai rozā.

Kad seglapas ir pilnībā iekrāsojušās, tumsas režīmu var pārtraukt un novietot puansetiju tās goda vietā. Tagad tā ir gatava priecēt jūs un jūsu viesus visu svētku laiku, pierādot, ka pārziemināšana bija pūļu vērta. Jūsu pašaudzētā un pārzieminātā puansetija būs daudz izturīgāka un spēcīgāka par veikalos nopērkamajām. Šis veiksmīgais cikls dos jums pārliecību turpināt nodarboties ar šo aizraujošo dārzkopības izaicinājumu arī turpmāk.