Amerikas tulpjukoks ir koks ar dabiski spēcīgu centrālo vadzaru un simetrisku, piramidālu vainagu jaunībā, kas ar laiku kļūst plašāks un noapaļotāks. Pateicoties šai skaistajai dabiskajai formai, tam parasti nav nepieciešama intensīva un regulāra apgriešana, kāda vajadzīga, piemēram, augļu kokiem. Tomēr noteiktos gadījumos un koka dzīves posmos pārdomāta apgriešana var būt ļoti noderīga, lai izveidotu spēcīgu struktūru, uzlabotu koka veselību un nodrošinātu drošību. Nepareizi vai nevajadzīgi veikta apgriešana var nodarīt kokam vairāk ļauna nekā laba, tāpēc ir svarīgi zināt, kad, kāpēc un kā pareizi veikt šo darbu. Šajā ceļvedī aplūkosim galvenos tulpjukoka apgriešanas principus.
Kad un kāpēc veikt apgriešanu
Labākais laiks Amerikas tulpjukoka apgriešanai ir tā miera periodā, vēlā ziemā vai agrā pavasarī, pirms sākusies sulu cirkulācija un pumpuru plaukšana. Griešana šajā laikā samazina stresu kokam, jo tas ir “aizmidzis” un nezaudēs enerģiju caur brūcēm. Turklāt bezlapu stāvoklī ir daudz vieglāk novērtēt vainaga struktūru un identificēt problemātiskos zarus. Griežot ziemā, brūces sāks dzīt uzreiz pavasarī, līdz ar augšanas sezonas sākumu. Lai gan nelielu, sausu vai bojātu zaru izgriešanu var veikt jebkurā gada laikā, no lielākas apgriešanas vasarā vajadzētu izvairīties, jo tas var vājināt koku un padarīt to uzņēmīgāku pret slimībām.
Galvenie iemesli, kāpēc veikt tulpjukoka apgriešanu, ir vairāki. Pirmkārt, tā ir sanitārā apgriešana, kuras mērķis ir noņemt visus atmirušos, slimos vai bojātos zarus. Šādi zari ne tikai bojā koka izskatu, bet arī var kļūt par infekciju avotu un stiprā vējā nolūzt, radot bīstamību. Otrkārt, tā ir vainaga veidošana, kas ir īpaši svarīga jauniem kokiem. Tās mērķis ir izveidot spēcīgu, stabilu struktūru ar vienu dominējošu centrālo vadzaru un labi izvietotiem sānu zariem. Treškārt, apgriešana var būt nepieciešama, lai noņemtu zarus, kas aug pārāk zemu un traucē pārvietošanos vai zāliena pļaušanu, vai zarus, kas aug pret ēkām, elektrolīnijām vai citiem kokiem.
Nav ieteicams apgriezt tulpjukoku tikai tāpēc, lai kontrolētu tā izmēru. Tulpjukoks ir liels koks, un, mēģinot to mākslīgi uzturēt mazu ar regulāru apgriešanu, tiks sabojāta tā dabiskā forma un radīts vājš, nedrošs koks ar daudziem maziem, vārgiem zariņiem, kas aug no griezuma vietām. Tā vietā ir svarīgi jau sākotnēji izvēlēties stādīšanas vietu, kur kokam būs pietiekami daudz telpas, lai tas varētu netraucēti sasniegt savu dabisko izmēru. Ja koks ir kļuvis pārāk liels konkrētai vietai, labāks risinājums ilgtermiņā ir tā aizstāšana ar mazāka izmēra koku, nevis nepārtraukta un kropļojoša apgriešana.
Veicot apgriešanu, vienmēr jāizmanto asi un tīri instrumenti – zāģis lielākiem zariem un dārza šķēres mazākiem. Neilgi un netīri instrumenti var radīt plēstas brūces, kas slikti dzīst, un pārnest slimības no viena auga uz citu. Pēc katra slima zara nogriešanas instrumenti ir jādezinficē spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī. Pareiza apgriešana ir apdomīga un mērķtiecīga darbība, nevis haotiska zaru īsināšana.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jaunu koku vainaga veidošana
Pirmajos gados pēc iestādīšanas apgriešanas galvenais mērķis ir izveidot spēcīgu un labi strukturētu vainagu, kas kalpos kokam visu tā mūžu. Amerikas tulpjukokam dabiski ir tendence veidot spēcīgu centrālo stumbru jeb vadzaru. Šī īpašība ir jāatbalsta un jāveicina. Ja kokam izveidojas divi vai vairāki konkurējoši vadzari (līderzari), kas aug gandrīz vertikāli, viens no tiem, vājākais, ir jānoņem. Šādi konkurējoši vadzari veido vāju, šauru zaru žākli, kas, kokam pieaugot, var viegli ieplaisāt un izraisīt liela zara vai pat puses koka nolūšanu vējā vai sniega laikā.
Nākamais solis ir izvēlēties un atstāt pastāvīgos sānu zarus, kas būs vainaga pamats nākotnē. Šiem zariem jābūt labi izvietotiem ap stumbru, nevis visiem vienā pusē. Ideālā gadījumā tiem vajadzētu augt spirālveidā ap stumbru ar pietiekamu vertikālo attālumu (vismaz 20-30 cm) starp tiem. Tas nodrošinās, ka zariem ir pietiekami daudz vietas attīstībai un tie nenoēno viens otru. Noņemiet zarus, kas aug pārāk tuvu viens otram vai no viena punkta uz stumbra.
Svarīgi ir pievērst uzmanību arī zaru piestiprinājuma leņķim pie stumbra. Vislabākais ir plats leņķis (tuvu 90 grādiem), jo šāds savienojums ir daudz stiprāks. Zari, kas aug ļoti šaurā, V-veida leņķī, ir strukturāli vāji un nākotnē, visticamāk, nolūzīs. Ja pamanāt šādus zarus, tos vēlams noņemt, kamēr tie ir mazi. Tāpat jāizgriež visi zari, kas aug uz iekšu, krustojas vai beržas viens gar otru, jo berzēšanās vietā veidojas brūces, kas ir infekciju avots.
Jauna koka veidošanas procesā ir svarīgi nepārspīlēt. Vienā reizē nevajadzētu noņemt vairāk par 25% no kopējās lapotnes. Pārāk spēcīga apgriešana var radīt kokam šoku un palēnināt tā augšanu. Mērķis ir veikt nelielas, bet mērķtiecīgas korekcijas katru gadu pirmajos 3-5 gados, lai ievirzītu koka augšanu pareizajā virzienā. Kad ir izveidota laba pamatstruktūra, turpmākā apgriešana būs nepieciešama daudz retāk.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nobriedušu koku apgriešana
Kad Amerikas tulpjukoks ir sasniedzis briedumu un izveidojis stabilu vainaga struktūru, tam parasti nepieciešama tikai minimāla apgriešana. Galvenais uzdevums šajā posmā ir uzturēt koka veselību un drošību. Tas nozīmē regulāru, bet ne obligāti ikgadēju, vainaga apskati un sanitāro apgriešanu. Sanitārās apgriešanas ietvaros tiek noņemti visi atmirušie, slimie, bojātie vai aizlauztie zari. Miruši zari ir bīstami, jo tie var jebkurā brīdī nokrist. Slimi zari ir jānoņem, lai apturētu slimības izplatīšanos.
Nobriedušam kokam var būt nepieciešams arī nedaudz pacelt vainaga apakšējo malu, noņemot zemākos zarus. Tas var būt vajadzīgs, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos zem koka, uzlabotu redzamību vai ļautu piekļūt vairāk gaismas apakšā augošajiem augiem. Zarus vienmēr jāgriež tieši pie zaru krāgas (nelielā sabiezinājuma vietā, kur zars savienojas ar stumbru), neatstājot garus celmiņus. Celmiņi slikti aizaug un bieži kļūst par vietu, kur attīstās puve. Tāpat nedrīkst griezt zaru pārāk tuvu stumbram, bojājot pašu krāgu, jo tajā atrodas audi, kas nodrošina brūces aizdzīšanu.
Lielu, smagu zaru noņemšana ir jādara uzmanīgi, izmantojot trīs griezienu tehniku, lai novērstu mizas noplēšanu no stumbra. Pirmais grieziens tiek veikts zara apakšpusē, apmēram 30-40 cm no stumbra, iegriežot apmēram ceturtdaļu no zara diametra. Otrais grieziens tiek veikts no augšpuses, nedaudz tālāk no stumbra nekā pirmais grieziens. Šis grieziens nozāģēs lielāko zara daļu, un pirmais iegriezums neļaus tam, krītot, noplēst mizu. Visbeidzot, atlikušais zara celmiņš tiek nozāģēts tīri un akurāti pie pašas zaru krāgas.
Lielu, nobriedušu koku apgriešana var būt bīstams darbs, kas prasa speciālu aprīkojumu un zināšanas. Ja zari ir lieli un atrodas augstu, vai ja koks atrodas tuvu ēkām vai vadiem, šo darbu noteikti vajadzētu uzticēt sertificētam arboristam. Profesionālis spēs pareizi novērtēt situāciju, veikt darbu droši un nekaitējot kokam, kā arī sniegt konsultācijas par koka turpmāko kopšanu. Atcerieties, ka nepareiza apgriešana var neatgriezeniski sabojāt koku un radīt drošības riskus nākotnē.
