Puškīnijas apgriešana un atgriešana

Jautājums par puškīniju apgriešanu un atgriešanu bieži vien rada neskaidrības dārznieku vidū, īpaši iesācēju aprindās. Atšķirībā no daudziem citiem dārza augiem, piemēram, krūmiem vai ziemcietēm, kas prasa regulāru un veidojošu griešanu, puškīnijām šāda veida kopšana praktiski nav nepieciešama. To aprūpe šajā ziņā ir minimāla, taču ir daži svarīgi principi, kas jāievēro, lai nodrošinātu augu veselību un veicinātu to dabisko attīstības ciklu. Nepareiza vai nevietā veikta “apgriešana”, īpaši lapotnes noņemšana, var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Galvenais uzdevums ir saprast, kuras auga daļas un kad drīkst noņemt, un kuras ir jāatstāj neskartas. Šajā rakstā mēs detalizēti izskaidrosim puškīniju apgriešanas un atgriešanas nianses, lai palīdzētu tev izvairīties no biežāk pieļautajām kļūdām.

Puškīniju kopšanas kontekstā terminu “apgriešana” var attiecināt uz divām darbībām: noziedējušo ziedu noņemšanu un nokaltušās lapotnes sakopšanu. Katrai no šīm darbībām ir savs mērķis un laiks, kad tā jāveic. Noziedējušo ziedu noņemšana, kas pazīstama arī kā “deadheading”, ir estētiska un praktiska procedūra, kas palīdz novirzīt auga enerģiju sīpola stiprināšanai, nevis sēklu ražošanai. Savukārt nokaltušās lapotnes noņemšana ir tikai kosmētiska darbība, kas tiek veikta, kad augs jau ir pilnībā pabeidzis savu veģetācijas ciklu.

Viena no kritiskākajām kļūdām, ko pieļauj dārznieki, ir vēlme pārāk ātri sakopt dobi pēc puškīniju noziedēšanas, nogriežot vēl zaļās lapas. Tas ir viskaitīgākais, ko var nodarīt šim augam. Lapas ir sīpola barības avots nākamajam gadam, un to pāragra noņemšana noved pie vājas ziedēšanas vai pat auga bojāejas. Tāpēc ir ļoti svarīgi izturēties ar pacietību un ļaut dabai pabeigt savu ciklu.

Šajā ceļvedī mēs skaidri un saprotami izklāstīsim, kā rīkoties ar puškīnijām pēc to noziedēšanas. Mēs detalizēti apskatīsim noziedējušo ziedu noņemšanas nozīmi un tehniku. Pēc tam mēs pievērsīsimies vissvarīgākajam jautājumam – kāpēc ir vitāli nepieciešams atstāt lapotni un cik ilgi tā ir jāpatur. Visbeidzot, mēs sniegsim norādījumus par to, kad un kā pareizi noņemt pilnībā nokaltušo lapotni, lai dobe atkal izskatītos tīra un kārtīga, nenodarot kaitējumu augam.

Noziedējušo ziedu noņemšanas nozīme

Kad puškīnijas ir beigušas ziedēt, to ziedi sāk vīst, zaudējot savu dekoratīvo izskatu. Šajā brīdī ir ieteicams noņemt noziedējušos ziedkātus. Šim procesam ir divi galvenie mērķi. Pirmais ir estētisks – noņemot novītušos ziedus, stādījums izskatās daudz sakoptāks un kārtīgāks. Tas ļauj izcelties vēl zaļajai lapotnei un citiem augiem, kas sāk ziedēt vēlāk. Sakopta dobe vienmēr rada patīkamāku iespaidu.

Otrs, un no auga attīstības viedokļa svarīgākais, mērķis ir novērst sēklu veidošanos. Ja noziedējušie ziedi tiek atstāti, augs sāk tērēt savu enerģiju un barības vielas, lai izveidotu un nogatavinātu sēklas. Šis process ir ļoti energoietilpīgs. Noņemot ziedkātus, mēs neļaujam šim procesam notikt un liekam augam visu saražoto enerģiju novirzīt uz sīpolu. Tā rezultātā sīpols aug lielāks, spēcīgāks un uzkrāj vairāk barības vielu nākamā gada ziedēšanai.

Noziedējušos ziedkātus var noņemt ļoti vienkārši. Tos var vai nu uzmanīgi noplūkt ar pirkstiem, vai arī nogriezt ar šķērēm vai asu nazi pie pašas pamatnes, cenšoties nesavainot lapas. Ir svarīgi noņemt visu ziedkātu, nevis tikai atsevišķus novītušos ziedus. Šī procedūra nav obligāta, bet ir ļoti ieteicama, ja vēlies iegūt maksimāli spēcīgus augus un krāšņu ziedēšanu katru gadu.

Tomēr, ja tavs mērķis ir ļaut puškīnijām naturalizēties un izplatīties ar pašizsēju, tad noziedējušos ziedus var atstāt. Puškīnijas labi vairojas ar sēklām, un, ļaujot tām nogatavoties un izsēties, laika gaitā var iegūt plašus, dabiskus ziedu paklājus. Jāņem vērā, ka no sēklas līdz ziedošam augam paiet vairāki gadi, tāpēc šī ir metode pacientiem dārzniekiem. Lielākajai daļai dārznieku, kas vēlas kontrolēt augu izplatību un nodrošināt kvalitatīvu ziedēšanu, ziedkātu noņemšana ir labāka stratēģija.

Lapotnes atstāšanas nepieciešamība

Šis ir vissvarīgākais noteikums, kas jāatceras saistībā ar puškīniju un citu sīpolpuķu kopšanu: nekad nenogrieziet lapas, kamēr tās vēl ir zaļas. Pēc noziedēšanas lapām ir jāpaliek uz auga tik ilgi, kamēr tās pašas dabiski nenodzeltē un nenokalst. Šis process parasti ilgst aptuveni sešas nedēļas. Šajā periodā lapas aktīvi veic fotosintēzi, ražojot barības vielas, kas ir vitāli nepieciešamas sīpola augšanai un enerģijas rezervju uzkrāšanai.

Iztēlojies lapas kā mazas fabrikas, kas ražo pārtiku sīpolam. Sīpols savukārt ir kā pieliekamais, kurā šī pārtika tiek uzglabāta ziemai un nākamās sezonas sākumam. Ja mēs nogriežam lapas priekšlaicīgi, mēs slēdzam šīs fabrikas un atstājam sīpolu bez iztikas līdzekļiem. Tā rezultātā sīpols kļūst vājš, nespēj izveidot ziedpumpurus nākamajam gadam, un ar laiku var pat aiziet bojā. Katra zaļā lapa ir svarīga sīpola labklājībai.

Daudziem dārzniekiem varētu šķist, ka dzeltējošās un noplukušās lapas bojā dārza kopskatu. Tomēr ir svarīgi pretoties kārdinājumam tās nogriezt. Lai nomaskētu ne visai dekoratīvo lapotni, puškīnijas var stādīt kopā ar ziemcietēm, kuras savu lapojumu attīsta vēlāk pavasarī, piemēram, hostām, astilbēm vai gerānijām. Šo augu lapas augot nosegs atmirstošo puškīniju lapotni, un dobe atkal izskatīsies glīti. Šāda pārdomāta stādījumu plānošana ir atslēga uz skaistu un viegli kopjamu dārzu.

Ja puškīnijas ir iestādītas zālienā, ir ļoti svarīgi nepļaut šo zāliena daļu, kamēr lapas nav pilnībā nokaltušas. Tas var prasīt zināmu pacietību un samierināšanos ar nedaudz nekārtīgu izskatu uz pāris nedēļām, bet tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka sīpolpuķes zālienā atgriezīsies arī nākamgad. Pacietība šajā posmā tiks dāsni atalgota ar krāšņu ziedu paklāju nākamajā pavasarī.

Kad un kā pareizi noņemt atmirušo lapotni

Īstais laiks, kad var droši noņemt puškīniju lapotni, ir tad, kad tā ir pilnībā nodzeltējusi, kļuvusi brūna un sausa. Šajā stadijā lapas parasti viegli atdalās no sīpola, tās pavelkot. Tas ir drošs signāls, ka fotosintēzes process ir beidzies un visas barības vielas ir veiksmīgi nogādātas sīpolā. Šis brīdis parasti pienāk vasaras sākumā, apmēram sešas līdz astoņas nedēļas pēc ziedēšanas beigām.

Nav nepieciešams gaidīt kādu konkrētu datumu kalendārā; galvenais ir novērot pašu augu. Dažādos gados, atkarībā no laika apstākļiem, lapu atmiršanas process var notikt nedaudz ātrāk vai vēlāk. Galvenais kritērijs ir lapu krāsa un stāvoklis. Kamēr lapās ir kaut nedaudz zaļās krāsas, tās joprojām strādā sīpola labā, tāpēc tās ir jāatstāj.

Kad lapas ir pilnībā nokaltušas, to noņemšana ir ļoti vienkārša. Parasti tās var viegli savākt ar rokām vai sagrābt ar grābekli. Nav nepieciešams neko griezt ar šķērēm, jo sausās lapas viegli atdalās. Šī ir tīri kosmetoloģiska procedūra, kas palīdz sakopt dobi un sagatavot to vasaras sezonai. Ja puškīnijas aug dabiskā vidē, piemēram, zem kokiem, nokaltušās lapas var arī atstāt, kur tās sadalīsies un kļūs par dabisku mēslojumu.

Pēc lapotnes noņemšanas puškīniju aprūpe šai sezonai ir beigusies. Sīpols ir iestājies miera periodā un atpūtīsies zem zemes līdz nākamajam pavasarim. Šajā laikā nav nepieciešama ne laistīšana, ne mēslošana. Ir svarīgi atcerēties, kur sīpoli ir iestādīti, lai vasaras laikā, apstrādājot dobes vai stādot citus augus, tos nejauši neizraktu vai nesabojātu. Pareiza un pacietīga pieeja lapotnes atstāšanai ir viens no galvenajiem noslēpumiem, kā panākt, lai jūsu puškīnijas būtu veselīgas un ziedētu bagātīgi gadu no gada.