Forsīcijas ziemošana

Forsīcija, kas ar savu košo ziedēšanu agrā pavasarī simbolizē jaunas dārza sezonas sākumu, ir salīdzinoši salcietīgs krūms, kas labi piemērots audzēšanai mērenā klimata joslā. Tomēr, lai nodrošinātu tā veiksmīgu pārziemošanu un garantētu bagātīgu ziedēšanu nākamajā gadā, ir svarīgi veikt dažus sagatavošanās darbus rudenī. Ziemošanas panākumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, tostarp no izvēlētās šķirnes salcietības, auga vecuma, stādīšanas vietas un konkrētās ziemas laika apstākļiem. Īpaši svarīgi ir pasargāt ziedpumpurus, kas veidojas uz iepriekšējā gada dzinumiem jau rudenī un ir visjutīgākie pret spēcīgu salu un aukstiem vējiem. Pareiza sagatavošana ziemai palīdzēs krūmam ne tikai izdzīvot, bet arī pavasarī atmosties pilnā krāšņumā.

Sagatavošanās ziemai sākas ar pareizu kopšanu visā augšanas sezonā. Veselīgs, spēcīgs un labi pabarots krūms ziemu pārdzīvos daudz vieglāk nekā novājināts augs. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt forsīcijai pietiekamu laistīšanu vasaras sausuma periodos un sabalansētu mēslošanu pavasarī. Sākot no vasaras vidus, jāpārtrauc jebkāda mēslošana, kas satur slāpekli, jo tas stimulē jaunu dzinumu augšanu, kuri nepaspēs nobriest un pārkoksnēties pirms ziemas un līdz ar to viegli apsals.

Rudenī, pirms zemes sasalšanas, ir ļoti svarīgi kārtīgi aplaistīt forsīcijas krūmu. Šī pēdējā, bagātīgā laistīšana, ko sauc arī par mitrumuzlādes laistīšanu, nodrošina, ka augs un tā sakņu sistēma ziemas periodā necietīs no mitruma trūkuma. Tas ir īpaši svarīgi mūžzaļajiem augiem, bet nāk par labu arī vasarzaļajiem krūmiem, piemēram, forsīcijai. Sausa, sasalusi zeme var izraisīt auga “izžūšanu” ziemā, kad saknes nespēj uzņemt ūdeni, bet mitrums turpina iztvaikot no zariem.

Vēl viens svarīgs sagatavošanās darbs rudenī ir mulčēšana. Ap krūma pamatni ieteicams uzbērt biezu mulčas kārtu (apmēram 10-15 cm) no kūdras, komposta, sausām lapām vai priežu mizām. Mulča pasargās sakņu sistēmu, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai, no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Šis pasākums ir īpaši svarīgs jauniem, nesen iestādītiem krūmiem, kuru sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies. Pavasarī, kad augsne ir atkususi, mulčas kārtu var nedaudz atgrābt no stumbra.

Rudenī forsīcijas nedrīkst apgriezt. Jebkāda apgriešana šajā laikā ne tikai noņems nākamā gada ziedpumpurus, bet arī var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas ir ļoti nevēlami pirms ziemas. Visi nepieciešamie apgriešanas darbi, tostarp sanitārā un formējošā apgriešana, jāveic pavasarī, uzreiz pēc krūma noziedēšanas. Vienīgais izņēmums varētu būt acīmredzami nolauztu vai bojātu zaru izgriešana, lai novērstu turpmākus bojājumus.

Šķirnes izvēles nozīme

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai forsīcijas pārziemošanai ir konkrētajam reģionam piemērotas šķirnes izvēle. Pastāv daudz dažādu forsīciju šķirņu, un to salcietība var ievērojami atšķirties. Dažas šķirnes ir selekcionētas tā, lai izturētu ļoti zemas temperatūras, kamēr citas ir piemērotākas maigāka klimata reģioniem. Iegādājoties stādu, vienmēr ir svarīgi pievērst uzmanību tā ziemcietības zonai un pārliecināties, ka tā atbilst jūsu dzīvesvietas klimatiskajiem apstākļiem.

Ziemcietīgākas šķirnes ne tikai labāk pārcieš zemas temperatūras, bet arī to ziedpumpuri ir izturīgāki pret salu. Tas ir ļoti būtiski, jo tieši ziedpumpuru apsalšana ir biežākais iemesls, kāpēc forsīcija pavasarī nezied vai zied ļoti vāji. Šķirnes, kas selekcionētas ziemeļu reģioniem, piemēram, ‘Northern Gold’ vai ‘Meadowlark’, spēj saglabāt ziedpumpurus dzīvotspējīgus pat pie ļoti zemām temperatūrām. Pirms pirkuma veikšanas ir vērts konsultēties ar vietējiem stādaudzētājiem vai dārzkopības ekspertiem, lai izvēlētos vispiemērotāko šķirni.

Papildus kopējai salcietībai, svarīgs ir arī auga stāvoklis. Iegādājoties stādu, izvēlieties spēcīgu, veselīgu augu ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Veselīgs augs daudz labāk spēs ieaugties un sagatavoties pirmajai ziemai. Stādīšanu vislabāk veikt pavasarī vai agrā rudenī, lai augam būtu pietiekami daudz laika aklimatizēties un nostiprināties jaunajā vietā pirms ziemas sala iestāšanās. Vēla rudens stādīšana ir riskantāka un var prasīt papildu piesegšanu pirmajā ziemā.

Pat izvēloties visziemcietīgāko šķirni, stādīšanas vieta var būtiski ietekmēt tās pārziemošanas spējas. Forsīciju ieteicams stādīt no aukstiem ziemas vējiem pasargātā vietā, piemēram, pie ēkas dienvidu sienas vai aiz citu lielāku augu aizsega. Aizvējš ne tikai pasargā no vēja tiešās iedarbības, bet arī rada nedaudz siltāku mikroklimatu, kas var būt izšķirošs ziedpumpuru saglabāšanai bargā salā.

Jauno augu piesegšana

Jauniem forsīciju krūmiem, īpaši pirmajā vai otrajā gadā pēc iestādīšanas, ir nepieciešama īpaša aizsardzība ziemā. To sakņu sistēma vēl nav pietiekami attīstījusies, lai pilnībā pretotos salam, un zari ir jutīgāki pret aukstumu un vēju. Tāpēc jauno augu piesegšana ir ļoti ieteicams pasākums, kas palīdzēs tiem veiksmīgi pārziemot. Svarīgākais ir pasargāt sakņu zonu, kas ir visneaizsargātākā daļa. To var izdarīt, rudenī ap krūma pamatni uzberot biezu mulčas kārtu.

Kā mulču var izmantot dažādus materiālus: sausas koku lapas, kūdru, kompostu, salmus vai egļu zarus. Mulčas kārtai jābūt vismaz 10-15 centimetrus biezai. Tā jāuzber pēc pirmajām nelielajām salnām, bet pirms augsne ir sasalusi. Pārāk agra mulčēšana var piesaistīt grauzējus, kas var sabojāt krūma mizu. Mulča radīs izolējošu slāni, kas pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļas sasalšanas. Pavasarī, kad briesmas ir garām, mulču uzmanīgi atgrābj no stumbra.

Papildus sakņu zonas aizsardzībai var būt nepieciešams pasargāt arī krūma virszemes daļu, īpaši, ja ir iestādīta mazāk salcietīga šķirne vai ja ziema solās būt bez sniega, bet ar stipru salu. Vienkāršs veids, kā to izdarīt, ir aptīt krūmu ar vairākām agrotīkla kārtām. Agrotīkls ir elpojošs materiāls, kas pasargās no aukstā vēja un nedaudz mazinās sala ietekmi, bet neizraisīs auga izsušanu, kā to varētu darīt polietilēna plēve. Krūmu var arī ietīt egļu zaros, kas veidos dabisku aizsargslāni.

Ja forsīcijas krūms ir neliels, to var uzmanīgi pieliekt pie zemes un piespraust, lai ziemā to pilnībā pārklātu sniegs. Sniega sega ir labākais dabiskais izolācijas materiāls, kas pasargā augus no visbargākā sala. Šī metode ir ļoti efektīva, bet to var pielietot tikai jauniem, lokaniem krūmiem. Pieliekšanu veic vēlu rudenī, kad zari jau kļuvuši mazāk trausli, bet pirms sala iestāšanās. Pavasarī, kad sniegs nokusis, zarus atbrīvo.

Aizsardzība pret sniega un ledus postījumiem

Ziema var radīt ne tikai sala radītus bojājumus, bet arī mehāniskus postījumus, ko izraisa smags, slapjš sniegs vai apledojums. Forsīciju zari, īpaši garākie un tievākie, var viegli nolūzt zem sniega svara. Lai to novērstu, pirms gaidāmas spēcīgas snigšanas var rīkoties proaktīvi. Ja krūms ir liels un izplests, tā zarus var brīvi sasiet kopā ar auklu, veidojot kompaktu formu. Tas neļaus zariem izliekties uz āru un lūzt zem sniega segas.

Pēc stipras snigšanas ieteicams uzmanīgi nokratīt sniegu no forsīcijas zariem. To vislabāk darīt ar slotu vai vieglu kārti, sitot pa zariem no apakšas uz augšu. Nekratiet zarus pārāk spēcīgi, īpaši, ja tie ir apsaluši, jo tad tie kļūst trausli un var viegli nolūzt. Ja sniegs jau ir piesalis pie zariem, labāk to neaiztikt, jo, mēģinot to noņemt, var nodarīt lielāku kaitējumu nekā pats sniegs.

Īpaši bīstams ir atkala jeb sasalstošs lietus, kas uz zariem veido biezu un smagu ledus kārtu. Ledus svaru ir gandrīz neiespējami noņemt, nesabojājot zarus. Šādā situācijā labākais, ko var darīt, ir gaidīt, kad ledus nokusīs dabiski. Ja kāds zars tomēr ir nolūzis, tā apgriešanu labāk atlikt uz pavasari. Pavasarī, pēc noziedēšanas, varēs veikt pilnvērtīgu sanitāro apgriešanu, noņemot visus ziemā bojātos, apsalušos un nolauztos zarus.

Stādīšanas vietas izvēle var arī palīdzēt mazināt sniega radīto bojājumu risku. Nestādiet forsīcijas tieši zem jumta pārkarēm, no kurām ziemā var slīdēt lejā liels sniega un ledus daudzums. Šāds krītošs sniegs var pilnībā salauzt pat lielu un spēcīgu krūmu. Izvēloties vietu dārzā, vienmēr padomājiet ne tikai par saules gaismu un augsni, bet arī par iespējamiem ziemas riskiem.

_{📷  Flickr / Szerző: Maja Dumat / Licence: CC BY 2.0}