Jauna plūmju dārza izveide ir aizraujošs sākums, kas ieliek pamatus ilgtermiņa panākumiem dārzkopībā. Pareiza stādīšanas tehnika un piemērotas pavairošanas metodes izvēle nosaka to, cik ātri koks sāks ražot un cik veselīgs tas būs. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim soļus, kas jāveic, lai nodrošinātu veiksmīgu stāda ieaugšanu un attīstību. Zināšanas par auga fizioloģiju un pareizu agrotehniku ir būtisks priekšnoteikums katram, kurš vēlas nodarboties ar augļkopību profesionālā līmenī.
Stādīšanas vietas un stādmateriāla izvēle
Vietas izvēle ir pirmais un svarīgākais solis, kas ietekmēs koka dzīvi nākamos divdesmit gadus. Plūmēm nepieciešama saulaina, no vējiem pasargāta vieta ar labi drenētu un auglīgu augsni. Jāizvairās no zemām vietām, kur pavasaros mēdz uzkrāties aukstais gaiss vai stāvēt ūdens pēc lietusgāzēm. Augsnes sastāvam jābūt pēc iespējas tuvākam neitrālam, lai nodrošinātu optimālu barības vielu uzņemšanu no pirmās dienas.
Stādmateriāla kvalitāte ir tikpat būtiska kā pati stādīšanas vieta, tāpēc stādi jāpērk tikai uzticamās kokaudzētavās. Veselīgam stādam jābūt ar labi attīstītu sakņu sistēmu, bez mehāniskiem bojājumiem vai slimību pazīmēm uz mizas. Vislabāk izvēlēties divgadīgus stādus, kuriem jau ir izveidoti pirmie skeletzari un skaidra galotne. Kvalitatīvs sākuma materiāls ir garantija tam, ka koks ātri adaptēsies jaunajā vidē un sāks augt.
Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāizvērtē izvēlētās šķirnes saderība ar vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Jāņem vērā šķirnes ziemcietība, ziedēšanas laiks un tas, vai tā ir pašauglīga vai tai nepieciešams apputeksnētājs. Ja izvēlētajai šķirnei vajadzīgs apputeksnētājs, tuvumā ir jāiestāda cita, tajā pašā laikā ziedoša plūmju šķirne. Profesionāla plānošana pirms stādīšanas novērš vilšanos nākotnē, kad koki sāk ziedēt, bet neražo.
Sagatavošanās darbi jāsāk jau vairākus mēnešus pirms paredzētās stādīšanas, lai augsne paspētu nosēsties un iestrādātie mēslošanas līdzekļi iedarbotos. Bedres izmēram jābūt vismaz divreiz lielākam par sakņu kamola tilpumu, lai nodrošinātu irdenu vidi jaunajām saknēm. Bedres apakšā ieteicams iestrādāt organisko mēslojumu, kas sajaukts ar auglīgu zemi. Rūpīga sagatavošanās nodrošina stādam labāko iespējamo startu un samazina pārstādīšanas stresu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pareiza stādīšanas tehnika un pirmais gads
Paša stādīšanas procesa laikā galvenā uzmanība jāpievērš stādīšanas dziļumam, kas ir kritisks faktors. Potējuma vietai pēc zemes nosēšanās ir jāatrodas dažus centimetrus virs augsnes virskārtas, lai novērstu potzara iesakņošanos. Pārāk dziļa iestādīšana var izraisīt stumbra pamatnes puvi un palēnināt koka augšanu. Saknes bedrē ir jāizlīdzina vienmērīgi, nepieļaujot to salocīšanos vai savīšanos.
Pēc sakņu apbēršanas ar zemi, tā ir viegli jāpiemīda, lai likvidētu gaisa kabatas, kas varētu izraisīt sakņu izžūšanu. Tūlīt pēc stādīšanas koks ir bagātīgi jālaista, pat ja laiks ir mitrs, jo ūdens palīdz zemei ciešāk piekļauties saknēm. Ieteicams izveidot nelielu zemes valnīti ap koku, kas palīdzēs vēlākajās laistīšanas reizēs noturēt ūdeni sakņu zonā. Pirmais mitrums ir izšķirošs, lai aktivizētu augšanas procesus un sakņu reģenerāciju.
Jaunajam kociņam ir nepieciešams stabils atbalsts, lai vējš to neizšūpotu un nesarautu jaunās, trauslās saknītes. Miets jādzen bedrē vēl pirms stādīšanas vai ļoti uzmanīgi pēc tās, lai nesabojātu koka sakņu sistēmu. Piesiešanai jāizmanto mīksts materiāls, kas neiegriežas mizā un ļauj stumbram nedaudz kustēties un briest. Pareizi nostiprināts koks aug taisni un veido spēcīgu stumbra struktūru.
Pirmajā gadā galvenais uzdevums ir nodrošināt vienmērīgu mitrumu un aizsardzību pret nezālēm, kas atņem barības vielas. Nevajadzētu pieļaut koka ziedēšanu un augļu veidošanos pirmajā vasarā, jo tas atņem enerģiju, kas nepieciešama apsakņošanai. Ja parādās ziedpumpuri, tos ieteicams izkniebt, lai koks visu spēku veltītu zaļās masas un sakņu audzēšanai. Panākumi pirmajā gadā ir pamats koka veselībai visā tā mūža garumā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošanas metodes un to pielietojums
Plūmju pavairošana ar sēklām mājas apstākļos parasti netiek izmantota, jo jaunie augi neietanto mātesauga šķirnes īpašības. Šo metodi galvenokārt izmanto kokaudzētavās, lai iegūtu izturīgus potcelmus, uz kuriem vēlāk uzpotē vēlamo šķirni. Potcelms nosaka koka augstumu, ziemcietību un izturību pret dažādām augsnes slimībām. Tāpēc pavairošanas procesā ir svarīgi izvēlēties atbilstošu un pārbaudītu potcelma materiālu.
Acīšana jeb potēšana ar pumpuru ir viena no populārākajām un efektīvākajām metodēm jaunu plūmju koku iegūšanai. To parasti veic vasaras otrajā pusē, kad kokiem ir labs sulas apgrozījums un miza viegli atdalās. No veselīga koka tiek paņemts spēcīgs dzinums un tā pumpurs tiek ievietots potcelma mizas griezumā. Veiksmīgas savienošanās gadījumā nākamajā pavasarī no šī pumpura sāks augt jaunais šķirnes dzinums.
Cita metode ir potēšana ar spraudeņiem, ko veic agri pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas. Šajā gadījumā potzaru sagatavo jau ziemas periodā un uzglabā vēsumā, lai tie būtu miera stāvoklī. Ir dažādi potēšanas veidi, piemēram, kopulēšana vai potēšana aiz mizas, atkarībā no potcelma un potzara resnuma. Šī metode prasa lielāku precizitāti un iemaņas, taču tā ļauj ātri atjaunot vai nomainīt šķirni dārzā.
Dažas plūmju šķirnes var pavairot arī ar sakņu atvasēm, taču šī metode ir riskanta, ja koks ir bijis potēts. Ja koks ir potēts, atvases piederēs potcelmam, nevis izvēlētajai šķirnei, un augļi būs nekvalitatīvi. Tikai pašsakņu plūmes var droši pavairot, atdalot un pārstādot to dabiski izveidojušās atvases. Profesionālam audzētājam vienmēr jābūt pārliecinātam par pavairojamā materiāla izcelsmi un bioloģisko piederību.
Jauno stādījumu kopšana pēc pavairošanas
Pēc veiksmīgas potēšanas vai acīšanas ir svarīgi nodrošināt jaunajam augam optimālus apstākļus attīstībai. Potējuma vieta ir jāsargā no izžūšanas un infekcijām, izmantojot speciālas potēšanas lentes vai ziedes. Tiklīdz jaunais dzinums sāk strauji augt, ir jānoņem saites, lai tās neiegrieztos augošajā stumbrā. Savlaicīga apkope novērš deformācijas un nodrošina stipru mehānisko savienojumu starp potcelmu un potzaru.
Sākotnējā augšanas posmā īpaša uzmanība jāpievērš savvaļas dzinumiem, kas mēdz augt no potcelma zem potējuma vietas. Šie dzinumi ir ļoti agresīvi un var ātri nomākt kultūršķirnes augšanu, ja netiek laikus izgriezti. Tie ir jālikvidē pēc iespējas tuvāk stumbram, nepieļaujot to attīstību. Šāda tīrīšana ir regulārs darbs visas vasaras garumā pirmajos gados pēc pavairošanas.
Mēslošana jauniem, nupat pavairotiem augiem jāveic ļoti uzmanīgi, lai neapdedzinātu jaunās un jūtīgās saknes. Labāk izmantot vājas koncentrācijas šķidro mēslojumu vai nelielu devu lēni šķīstošo granulu. Galvenais uzsvars jāliek uz slāpekli augšanas sākumā, lai veicinātu zaļās masas attīstību. Tomēr vasaras beigās slāpekļa padeve jāpārtrauc, lai dzinumi paspētu pārkoksnēties pirms ziemas iestāšanās.
Kaitēkļu kontrole jaunaudzēs ir svarīgāka nekā veciem kokiem, jo pat neliels laputu uzbrukums var būtiski bremzēt jauno dzinumu augšanu. Lapas ir koka enerģijas fabrika, un to bojājumi tieši ietekmē sakņu sistēmas attīstību. Regulāra apskate un bioloģisko aizsardzības līdzekļu izmantošana palīdzēs saglabāt stādus veselīgus. Rūpes par jaunajiem augiem prasa precizitāti un konsekvenci, taču rezultāts būs spēcīgs un ražīgs dārzs.
