Eņģeļtaurenes teleltetēšana

Eņģeļtaurene, kas vasaras mēnešos priecē ar savu tropisko krāšņumu, Latvijas mainīgajos laika apstākļos nespēj pārziemot ārā. Tā kā šis augs nāk no Dienvidamerikas subtropu reģioniem, tas nav salcietīgs un jau pirmās rudens salnas tam var būt liktenīgas. Tāpēc pareiza ziemošanas organizēšana ir viens no svarīgākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem eņģeļtaurenes audzēšanā. Veiksmīga pārziemošana ir garantija, ka nākamajā pavasarī augs pamodīsies veselīgs, spēcīgs un gatavs jaunai, vēl krāšņākai ziedēšanas sezonai. Nepareizi apstākļi ziemas miera periodā var novest pie auga novārgšanas, slimību attīstības vai pat bojāejas.

Gatavošanās ziemai jāsāk jau savlaicīgi, negaidot pēdējo brīdi. Jau augusta beigās ir jāsāk mainīt auga kopšanas režīms, lai palīdzētu tam pakāpeniski pāriet no aktīvās augšanas fāzes miera periodā. Tas ietver mēslošanas samazināšanu un pārtraukšanu, lai apturētu jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas ziemā būtu ļoti neizturīgi. Šajā periodā ir svarīgi ļaut augam nobriest un uzkrāt spēkus gaidāmajam miera posmam.

Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem ir auga apgriešana. Lielā izmēra dēļ ienest eņģeļtaureni telpās bieži vien ir sarežģīti, tāpēc vainaga saīsināšana ir nepieciešama. Apgriešana ne tikai atvieglo auga pārvietošanu un uzglabāšanu, bet arī stimulē kuplāka un bagātīgāk ziedoša vainaga veidošanos nākamajā gadā. Pirms ienešanas telpās obligāti jāveic arī rūpīga auga pārbaude, lai pārliecinātos, ka uz tā nav kaitēkļu, kas ziemošanas apstākļos varētu strauji savairoties.

Izšķiroša nozīme veiksmīgai ziemošanai ir pareizi izvēlētai telpai. Tai jābūt vēsai, bet pasargātai no sala. Optimālā temperatūra ir atkarīga no telpas apgaismojuma. Jo gaišāka telpa, jo augstāka var būt temperatūra, un otrādi. Pareizs temperatūras un gaismas līdzsvars nodrošinās, ka augs pilnvērtīgi atpūšas, bet nezaudē pārāk daudz enerģijas. Ziemas periodā krasi mainās arī laistīšanas režīms – tam jābūt ļoti minimālam, tikai tik daudz, lai neļautu pilnībā izžūt sakņu sistēmai.

Ziemošanas vietas izvēle

Pareizas ziemošanas vietas izvēle ir puse no panākumiem. Ideāla vieta ir vēsa un gaiša telpa, kur temperatūra ziemas mēnešos stabili turas +5°C līdz +12°C robežās. Tāda var būt iestiklota, neapkurināta veranda, lodžija, gaiša garāža ar logu vai vēsa kāpņu telpa. Šādos apstākļos eņģeļtaurene ieiet seklā miera periodā, palēninot dzīvības procesus, bet bieži vien saglabājot lielāko daļu lapu. Jo vairāk gaismas augs saņems, jo labāk tas saglabās lapotni un vieglāk “startēs” pavasarī.

Ja nav pieejama gaiša un vēsa telpa, eņģeļtaureni var ziemināt arī tumšākā un vēsākā vietā, piemēram, pagrabā. Šādā gadījumā temperatūrai jābūt zemākai, optimāli ap +2°C līdz +8°C. Tumšā un vēsā vietā augs pilnībā nometīs lapas un iegrims dziļā miera stāvoklī, kas ir pilnīgi normāli. Galvenais ir nodrošināt, lai temperatūra nenoslīdētu zem nulles. Pirms auga novietošanas pagrabā, ir svarīgi pārliecināties, ka telpā ir laba ventilācija, lai novērstu pelējuma un puves veidošanos.

Kategoriski nav ieteicams ziemināt eņģeļtaureni siltā, apkurināmā dzīvojamā istabā. Centrālās apkures radītais sausais un siltais gaiss kombinācijā ar gaismas trūkumu ziemas mēnešos augam ir ļoti nelabvēlīgs. Šādos apstākļos tas turpinās augt, bet dzinumi veidosies vārgi, izstīdzējuši un gaiši. Turklāt sausais gaiss ir ideāla vide tīklērču un citu kaitēkļu attīstībai. Ja nav citas iespējas, tad jāizvēlas visgaišākā un vēsākā vieta istabā, piemēram, pie balkona durvīm, un regulāri jāmitrina gaiss ap augu.

Neatkarīgi no izvēlētās vietas, ir svarīgi to sagatavot. Pirms auga ienešanas telpu iztīra un, ja iespējams, dezinficē. Pārbauda, vai nav caurvēja avotu, kas varētu kaitēt augam. Ja augs ziemināts uz grīdas, ieteicams podu novietot uz koka paliktņa vai putuplasta plāksnes, lai pasargātu saknes no aukstuma, kas nāk no grīdas. Periodiski, apmēram reizi mēnesī, ir vērts pārbaudīt auga stāvokli, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā.

Auga sagatavošana ziemai

Sagatavošanās process jāsāk jau vasaras beigās. Sākot ar augusta vidu, pakāpeniski samazina un septembrī pilnībā pārtrauc mēslošanu ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Slāpeklis veicina jaunu dzinumu augšanu, kas līdz rudenim nepaspēs nobriest un pārkoksnēties, un ziemā, visticamāk, nosals vai nopūs. Tā vietā var lietot mēslojumu ar paaugstinātu kālija saturu, kas stiprina auga šūnas un palīdz tam labāk sagatavoties ziemas periodam. Arī laistīšanu pamazām samazina.

Pirms pirmajām prognozētajām salnām, kas parasti ir septembra beigās vai oktobra sākumā, eņģeļtaurene ir jāapgriež. Apgriešanas mērķis ir samazināt auga izmēru un atbrīvoties no nenobriedušajām, mīkstajām zaru daļām. Parasti zarus saīsina par vienu trešdaļu vai pat uz pusi, atstājot spēcīgus, pārkoksnējušos zarus. Griezumus veic nedaudz slīpi, apmēram 1 cm virs pumpura vai zaru žāklītes. Ir svarīgi atcerēties, ka nākamā gada ziedi veidosies uz jaunajiem dzinumiem, kas augs no šiem vecajiem zariem, tāpēc pilnībā visus zarus nogriezt nedrīkst.

Pēc apgriešanas ir obligāti jāveic rūpīga kaitēkļu kontrole. Rūpīgi apskati visas auga daļas – stumbru, zarus, atlikušās lapas. Ziemošanas telpās kaitēkļi var ļoti ātri savairoties un nodarīt lielu postu. Ja pamani laputis, tīklērces vai citus kaitēkļus, augu apstrādā ar atbilstošu insekticīdu. Profilaktiski ieteicams visu augu, ieskaitot stumbru un zarus, nomazgāt ar zaļo ziepju šķīdumu vai vieglu dušu. Noņem arī visas atlikušās lapas, jo uz tām var slēpties kaitēkļu oliņas.

Pirms ienešanas telpās ļauj auga sakņu kamolam nedaudz apžūt. Pārlieku mitra augsne vēsā ziemošanas telpā var viegli izraisīt sakņu puvi. Tāpēc dažas dienas pirms pārvietošanas augu vairs nelaista. Pārbaudi arī poda stāvokli – tam jābūt tīram, bez sūnām un aplikumiem. Augsnes virskārtu var nedaudz uzirdināt, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm. Šie sagatavošanās darbi ievērojami palielina veiksmīgas pārziemošanas iespējas.

Kopšana ziemas miera periodā

Ziemas periodā eņģeļtaurenes kopšanai jābūt ļoti minimālai. Galvenais uzdevums ir nodrošināt augam mieru un izvairīties no jebkādiem stimuliem, kas varētu pamodināt to priekšlaicīgi. Svarīgākais aspekts ir laistīšana. Tā ir jāsamazina līdz minimumam. Augu laista tikai tad, kad augsne podā ir gandrīz pilnībā izžuvusi. Atkarībā no telpas temperatūras, tas var būt reizi mēnesī vai pat retāk. Laistīšanai izmanto nelielu daudzumu ūdens istabas temperatūrā, tikai tik daudz, lai samitrinātu sakņu kamolu.

Mēslošana ziemas laikā ir pilnībā jāpārtrauc. Augs atrodas miera stāvoklī un nepatērē barības vielas. Jebkāda mēslošana šajā periodā var bojāt saknes un izjaukt auga dabisko ciklu. Mēslošanu atsāks tikai pavasarī, kad parādīsies pirmās augšanas pazīmes. Tāpat ziemas periodā augu nevajadzētu apgriezt vai kā citādi traucēt. Jebkura mehāniska iedarbība var pamodināt augu un izraisīt nevēlamu augšanu nepiemērotā laikā.

Regulāri, bet ne pārāk bieži, pārbaudi auga stāvokli. Apmēram reizi 3-4 nedēļās apskati stumbru un zarus, lai pārliecinātos, ka neveidojas pelējums vai puve. Pievērs uzmanību arī tam, vai neparādās kaitēkļi, kas varētu būt “pārziemojuši” uz auga. Ja pamani kādas problēmas, nekavējoties rīkojies. Pelējumu var notīrīt ar sausu drānu, bet kaitēkļu gadījumā jālieto atbilstoši preparāti. Svarīgi ir nodrošināt arī nelielu gaisa cirkulāciju telpā, periodiski to izvēdinot, bet nepieļaujot caurvēju un krasas temperatūras svārstības.

Ja augs ziemo tumsā, tas nometīs visas lapas, un tas ir normāli. Ja tas ziemo gaišā vietā, tas var saglabāt daļu lapu, bet tās var izskatīties mazāk dekoratīvas nekā vasarā. Dažu lapu dzeltēšana un nokrišana ziemas laikā arī ir normāla parādība. Galvenais ir saglabāt veselīgu un dzīvu stumbru un zarus. Necenties mākslīgi stimulēt augšanu, nodrošinot papildu apgaismojumu vai siltumu – augam ir nepieciešams pilnvērtīgs atpūtas periods.

Modināšana pavasarī

Pavasarī, kad dienas kļūst garākas un saulainākas, parasti februāra beigās vai martā, ir laiks sākt eņģeļtaurenes modināšanas procesu. Ja augs ziemoja tumšā telpā, to pārvieto uz gaišāku vietu. Sāk pakāpeniski palielināt laistīšanas biežumu, joprojām ļaujot augsnes virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Temperatūras paaugstināšana un mitruma palielināšana signalizēs augam, ka ir pienācis laiks mosties. Pēc dažām nedēļām uz zariem vajadzētu sākt piepampt pumpuriem.

Kad parādās pirmie jaunie dzinumi, var atsākt mēslošanu. Sāk ar ļoti vāju, uz pusi atšķaidītu kompleksā mēslojuma šķīdumu. Mēslo reizi divās nedēļās, pakāpeniski palielinot koncentrāciju līdz normālai devai, augam augot spēcīgākam. Šajā laikā var veikt arī vainaga formējošo apgriešanu, ja tas nav izdarīts rudenī. Nogriež visus sausos, vārgos vai bojātos zarus, kā arī saīsina pārāk garos dzinumus, lai veidotu skaistu un kompaktu vainagu.

Pirms auga iznešanas ārā, tas ir jānorūda. Kad gaisa temperatūra ārā stabili turas virs +10°C arī naktīs, sāk augu pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem. Sākumā to iznes ārā uz dažām stundām ēnainā, no vēja pasargātā vietā. Katru nākamo dienu saulē un ārā pavadīto laiku pagarina. Šis process, kas ilgst apmēram 1-2 nedēļas, palīdzēs augam pielāgoties spilgtākai saules gaismai, vējam un temperatūras svārstībām, novēršot lapu apdegšanas un citu bojājumu risku.

Kad augs ir pilnībā norūdīts un salnu draudi ir garām (parasti maija beigās), to var atstāt ārā uz pastāvīgu vietu. Šis ir arī īstais laiks, lai nepieciešamības gadījumā pārstādītu augu lielākā podā ar svaigu, barības vielām bagātu augsni. Pēc pārstādīšanas un veiksmīgas modināšanas eņģeļtaurene atsāks strauju augšanu un drīz vien atkal priecēs tevi ar saviem karaliskajiem ziediem. Rūpīga un pareiza ziemošanas nodrošināšana ir ieguldījums nākamās vasaras krāšņumā.