Zamiokulkas stādīšana un pavairošana

Zamiokulka ir ne tikai viegli kopjams, bet arī salīdzinoši vienkārši pavairojamams telpaugs, kas sniedz iespēju papildināt savu augu kolekciju vai dalīties ar to ar draugiem un ģimeni. Pareiza stādīšana un pārstādīšana ir būtisks priekšnoteikums auga ilgtermiņa veselībai, nodrošinot tam stabilu pamatu augšanai. Gan stādot jaunu augu, gan pārstādot jau esošu, ir svarīgi izvēlēties piemērotu podu un augsnes maisījumu, kas veicinās spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Šis process, lai arī vienkāršs, prasa zināmu rūpību, lai netraumētu auga saknes un nodrošinātu veiksmīgu ieaugšanos jaunajā vidē.

Pirms stādīšanas vai pārstādīšanas ir svarīgi sagatavot visu nepieciešamo: piemērota izmēra podu ar drenāžas caurumiem, kvalitatīvu un labi drenējošu augsni, kā arī instrumentus, piemēram, nelielu lāpstiņu un cimdus. Vislabākais laiks šiem darbiem ir pavasaris, kad augs sāk aktīvo augšanas fāzi. Šajā periodā zamiokulka visātrāk atgūsies no pārstādīšanas stresa un sāks veidot jaunas saknes un dzinumus. Tomēr, ja nepieciešams, pārstādīšanu var veikt arī citos gadalaikos, izvairoties no ziemas miera perioda.

Stādot jaunu, veikalā iegādātu zamiokulku, bieži vien ir ieteicams to pārstādīt no transportēšanas poda, kurā tā tiek pārdota. Šie podi parasti ir piepildīti ar kūdras substrātu, kas var pārāk ilgi aizturēt mitrumu, palielinot sakņu puves risku. Izvēlieties podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par iepriekšējo, lai izvairītos no pārāk liela augsnes apjoma, kas var novest pie pārliešanas. Pārstādīšana arī dod iespēju novērtēt sakņu sistēmas stāvokli un pārliecināties, ka augs ir vesels.

Pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj no viena auga iegūt vairākus. Zamiokulku var pavairot vairākos veidos: dalot ceru, ar lapu spraudeņiem vai pat ar atsevišķām lapiņām. Katrai no šīm metodēm ir savas priekšrocības un grūtības pakāpe, bet visas tās ar pacietību var vainagoties panākumiem. Ir svarīgi atcerēties, ka zamiokulkas augšana un apsakņošanās ir lēns process, tāpēc nezaudējiet cerību, ja rezultāti nav redzami uzreiz. Pacietība šajā gadījumā ir galvenā veiksmes atslēga.

Pareiza poda un augsnes izvēle

Poda izvēle ir viens no kritiskākajiem lēmumiem, stādot zamiokulku. Vissvarīgākais kritērijs ir drenāžas caurumu esamība poda apakšā. Bez tiem liekais ūdens nevarēs notecēt, un tas neizbēgami novedīs pie sakņu puves, kas ir visbiežākais šī auga bojāejas cēlonis. Tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka izvēlētajam podam ir vismaz viens, bet vēlams vairāki caurumi. Ja esat noskatījis dekoratīvu podu bez caurumiem, izmantojiet to kā apvalku, ievietojot tajā augu plastmasas podā ar drenāžu.

Materiālam, no kura izgatavots pods, arī ir nozīme. Māla vai terakotas podi ir lieliska izvēle zamiokulkām, jo tie ir poraini un ļauj mitrumam iztvaikot ne tikai no augsnes virsmas, bet arī caur poda sienām. Tas palīdz augsnei ātrāk izžūt un samazina pārliešanas risku. Plastmasas podi ir vieglāki un lētāki, taču tie neelpo, tāpēc augsne tajos žūst lēnāk. Ja izvēlaties plastmasas podu, esiet īpaši uzmanīgs ar laistīšanu.

Izmēram ir nozīme. Zamiokulkai patīk nedaudz šauri apstākļi, tāpēc nevajadzētu izvēlēties pārāk lielu podu. Pārstādot, izvēlieties podu, kura diametrs ir tikai par 2-4 centimetriem lielāks nekā iepriekšējam. Pārāk lielā podā būs liels augsnes apjoms, kas ilgi saglabās mitrumu un var veicināt sakņu puvi. Turklāt augs vispirms veltīs enerģiju sakņu sistēmas attīstīšanai, lai aizpildītu podu, un tikai pēc tam sāks audzēt jaunus dzinumus.

Augsnes maisījumam ir jābūt vieglam, gaisīgam un ļoti labi drenējošam. Vislabāk ir izmantot speciālu augsnes maisījumu kaktusiem un sukulentiem, kas nopērkams dārzkopības veikalos. Varat arī pagatavot savu maisījumu, sajaucot universālo telpaugu augsni ar drenāžu uzlabojošiem materiāliem, piemēram, perlītu, smalku granti vai rupju smilti. Labas proporcijas ir divas daļas telpaugu augsnes un viena daļa perlīta vai smilts. Šāds substrāts nodrošinās pietiekamu gaisa piekļuvi saknēm un novērsīs ūdens sastrēgšanos.

Pavairošana, dalot ceru

Cera dalīšana ir ātrākā un vienkāršākā zamiokulkas pavairošanas metode, kas ir īpaši piemērota lieliem, pieaugušiem augiem. Šī metode ļauj uzreiz iegūt vairākus jaunus, jau labi attīstītus augus. Vislabākais laiks cera dalīšanai ir pavasarī, pārstādīšanas laikā, kad augs tiek izņemts no poda. Tādējādi jūs varat apvienot divus darbus vienā un samazināt stresu, ko augs piedzīvo.

Process sākas ar auga uzmanīgu izņemšanu no poda. Mēģiniet to darīt pēc iespējas saudzīgāk, lai nesabojātu saknes un bumbuļus. Ja augs ir cieši iesēdies podā, varat viegli pasist pa poda sāniem vai izmantot nazi, lai atdalītu augsnes kamolu no poda sienām. Kad augs ir ārā, uzmanīgi notīriet lieko augsni no saknēm, lai labāk redzētu bumbuļus un sakņu struktūru.

Kad saknes ir atsegtas, meklējiet dabiskas sadalījuma vietas. Parasti lielākam augam ir vairāki atsevišķi bumbuļi, no kuriem katram ir savi dzinumi un saknes. Jūs varat uzmanīgi sadalīt ceru ar rokām, cenšoties atšķetināt saknes. Ja tas nav iespējams, izmantojiet asu un sterilu nazi, lai pārgrieztu bumbuļus savienojošās daļas. Pārliecinieties, ka katrai jaunajai daļai ir vismaz viens dzinums un pietiekami daudz veselīgu sakņu un vismaz viens bumbulis.

Pēc sadalīšanas katru jauno augu iestādiet atsevišķā podā, izmantojot svaigu un piemērotu augsnes maisījumu. Poda izmēram jābūt atbilstošam jaunā auga sakņu sistēmas lielumam. Pēc iestādīšanas viegli aplaistiet augu un novietojiet to gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Kādu laiku pēc pārstādīšanas augs var izskatīties nedaudz novītis, jo tas pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Esiet pacietīgi un izvairieties no pārmērīgas laistīšanas šajā periodā.

Pavairošana ar lapu spraudeņiem

Pavairošana ar lapu spraudeņiem ir vēl viena populāra metode, kas, lai arī prasa vairāk laika un pacietības, ļauj iegūt lielu skaitu jaunu augu. Šai metodei var izmantot veselu lapu ar visu kātu. Izvēlieties veselīgu, nobriedušu lapu un ar asu, sterilu nazi nogrieziet to pēc iespējas tuvāk auga pamatnei. Nogrieztajai lapai ir jādod nedaudz apžūt, atstājot to uz pāris stundām vai pat dienu, lai griezuma vieta apkalst un veidojas aizsargslānis. Tas palīdzēs novērst puves veidošanos.

Ir divi galvenie veidi, kā apsakņot lapu spraudeņus: ūdenī vai augsnē. Apsakņošanai ūdenī spraudeni ievieto traukā ar nelielu daudzumu ūdens, pārliecinoties, ka tikai kāta apakšējā daļa ir iegremdēta. Ūdeni ir regulāri jāmaina, lai tas paliktu tīrs. Pēc vairākām nedēļām vai pat mēnešiem pie kāta pamatnes sāks veidoties mazs bumbulis un saknītes. Kad saknes sasniegušas pāris centimetru garumu, spraudeni var stādīt augsnē.

Apsakņošanai augsnē sagatavoto spraudeni iesprauž nelielā podiņā ar mitru, labi drenējošu substrātu, piemēram, kaktusu augsnes un perlīta maisījumu. Ievietojiet kātu apmēram 1-2 centimetru dziļumā. Uzturiet augsni viegli mitru, bet ne slapju. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstāku mitruma līmeni, podiņu var pārklāt ar plastmasas maisiņu vai stikla burku. Novietojiet to siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros.

Esiet ļoti pacietīgi. Zamiokulkas apsakņošanās un jauna bumbuļa izveide var ilgt ļoti ilgi, bieži vien vairākus mēnešus. Šajā laikā var šķist, ka nekas nenotiek, bet pazemē, visticamāk, notiek aktīva darbība. Izvairieties no kārdinājuma bieži raustīt spraudeni, lai pārbaudītu saknes, jo tas var traucēt procesu. Kad pamanīsiet jauna dzinuma parādīšanos virs zemes, tas būs drošs signāls, ka pavairošana ir bijusi veiksmīga.